Atšķirības starp "Gerneti" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Gerneti''' (vc. ''von Gernet'', kr. ''фон Гернеты'') - vācu izcelsmes (Pomerānija) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un Rjazaņas guberņās, kā arī Vācijā. Baltijas atzara aizsācējs bijis Rēveles [[sindiks]] un [[birģermeistars]] Joahims Gernets (''Joachim Gernet'', 1648.–1710.), kurš ieradies Igaunijā no Pomerānijas (kur tā vecvectēvs Peters Gernets bijis Golnovas - ''Gollnowi'' - birģermeistars). 1761. gadā Karls Gernets (''Karl Gottlieb Gernet'') saņēma dižciltību un tiesības saukties "fon". | fon '''Gerneti''' (vc. ''von Gernet'', kr. ''фон Гернеты'') - vācu izcelsmes (Pomerānija) muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un Rjazaņas guberņās, kā arī Vācijā. Baltijas atzara aizsācējs bijis Rēveles [[sindiks]] un [[birģermeistars]] Joahims Gernets (''Joachim Gernet'', 1648.–1710.), kurš ieradies Igaunijā no Pomerānijas (kur tā vecvectēvs Peters Gernets bijis Golnovas - ''Gollnowi'' - birģermeistars). 1761. gadā Karls Gernets (''Karl Gottlieb Gernet'') saņēma dižciltību un tiesības saukties "fon". | ||
| − | Mūsdienu Igaunijas teritorijā (ieskaitot Ziemeļvidzemi) dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Harijas (''Harrien''), Metsaguses (''Metztacken''), Elli (''Elli''), Vemlas (''Waimel''), Eismes (''Essemäggi''), Ādmas (''Ahdma''), Kostiveres (''Kostifer''), Salajoes (''Sallajöggi'') u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Igaunijas teritorijā (ieskaitot Ziemeļvidzemi) dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Harijas (''Harrien''), Metsaguses (''Metztacken''), Elli (''Elli''), Vemlas (''Waimel''), Eismes (''Essemäggi''), Ādmas (''Ahdma''), Kostiveres (''Kostifer''), Salajoes (''Sallajöggi''), Leholas u.c. [[muiža]]s. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dabaszinātnieks entomologs, [[valsts slepenpadomnieks]] Karls fon Gernets (''Karl August von Gernet'', 1819.-1892.); vēsturnieks Aksels von Gernets (''Axel von Gernet'', 1865.–1920.), jūras virsnieks, glaciologs Eižens fon Gernets (''Eugen von Gernet'', kr. ''Гернет, Евгений Сергеевич'', 1882.-1943.); matemātiķe un pedagogs Naģežda Gerneta (kr. ''Гернет, Надежда Николаевна'', 1877.-1943.). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dabaszinātnieks entomologs, [[valsts slepenpadomnieks]] Karls fon Gernets (''Karl August von Gernet'', 1819.-1892.); vēsturnieks Aksels von Gernets (''Axel von Gernet'', 1865.–1920.), jūras virsnieks, glaciologs Eižens fon Gernets (''Eugen von Gernet'', kr. ''Гернет, Евгений Сергеевич'', 1882.-1943.); matemātiķe un pedagogs Naģežda Gerneta (kr. ''Гернет, Надежда Николаевна'', 1877.-1943.). | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 3. marts, plkst. 12.49
fon Gerneti (vc. von Gernet, kr. фон Гернеты) - vācu izcelsmes (Pomerānija) muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes, Igaunijas un Rjazaņas guberņās, kā arī Vācijā. Baltijas atzara aizsācējs bijis Rēveles sindiks un birģermeistars Joahims Gernets (Joachim Gernet, 1648.–1710.), kurš ieradies Igaunijā no Pomerānijas (kur tā vecvectēvs Peters Gernets bijis Golnovas - Gollnowi - birģermeistars). 1761. gadā Karls Gernets (Karl Gottlieb Gernet) saņēma dižciltību un tiesības saukties "fon".
Mūsdienu Igaunijas teritorijā (ieskaitot Ziemeļvidzemi) dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Harijas (Harrien), Metsaguses (Metztacken), Elli (Elli), Vemlas (Waimel), Eismes (Essemäggi), Ādmas (Ahdma), Kostiveres (Kostifer), Salajoes (Sallajöggi), Leholas u.c. muižas.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dabaszinātnieks entomologs, valsts slepenpadomnieks Karls fon Gernets (Karl August von Gernet, 1819.-1892.); vēsturnieks Aksels von Gernets (Axel von Gernet, 1865.–1920.), jūras virsnieks, glaciologs Eižens fon Gernets (Eugen von Gernet, kr. Гернет, Евгений Сергеевич, 1882.-1943.); matemātiķe un pedagogs Naģežda Gerneta (kr. Гернет, Надежда Николаевна, 1877.-1943.).
