Atšķirības starp "Gesi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Goes_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Goes_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Gesi''' (vc. ''von Goes, Goës'', kr. ''фон Гес'') - sena portugāļu izcelsmes bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs it kā bijis kāds portugāļu bruņinieks Dionīsijs Gess (''Dionysius Goes''), kurš XV gs. pārcēlies uz Ziemeļeiropu. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matirkulā. Dzimtas uzplaukums sākās pēc 1600. gada, kad četri brāļi fon Gesi - Skones dragūnu pulka (''Skånska dragonskvadronen'') pulkvežleitnants Kaspars fon Gess (''Casper von Goes'', 1632-1677), Helsinku pulka (''Hälsinge regemente'') komandieris Magnuss fon Gess (''Magnus von Goes'', 1634-1682), Grubes pulka (''Grubbes regemente'') komandieris Eduards fon Gess (''Eduard Goes'', 1638-1674), un Vidzemes kavalērijas pulka (''Livregementet'') kapteinis Nikolauss fon Gess (''Nicolaus Goes'', 1640-1694) - stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1672. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1823. gadā dzimtas pamatlīnija aprāvās, taču Zviedrijā turpinājās jaunākā brāļa Gesa aizsāktais atzars. | + | fon '''Gesi''' (vc. ''von Goes, Goës'', kr. ''фон Гес'') - sena portugāļu izcelsmes bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Austrijā, Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs it kā bijis kāds portugāļu bruņinieks Dionīsijs Gess (''Dionysius Goes''), kurš XV gs. pārcēlies uz Ziemeļeiropu. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matirkulā. Dzimtas uzplaukums sākās pēc 1600. gada, kad četri brāļi fon Gesi - Skones dragūnu pulka (''Skånska dragonskvadronen'') pulkvežleitnants Kaspars fon Gess (''Casper von Goes'', 1632-1677), Helsinku pulka (''Hälsinge regemente'') komandieris Magnuss fon Gess (''Magnus von Goes'', 1634-1682), Grubes pulka (''Grubbes regemente'') komandieris Eduards fon Gess (''Eduard Goes'', 1638-1674), un Vidzemes kavalērijas pulka (''Livregementet'') kapteinis Nikolauss fon Gess (''Nicolaus Goes'', 1640-1694) - stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1672. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1823. gadā dzimtas pamatlīnija aprāvās, taču Zviedrijā turpinājās jaunākā brāļa Gesa aizsāktais atzars. |
==== Resursi par šo tēmu internetā ==== | ==== Resursi par šo tēmu internetā ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 31. marts, plkst. 08.15
fon Gesi (vc. von Goes, Goës, kr. фон Гес) - sena portugāļu izcelsmes bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, Austrijā, Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs it kā bijis kāds portugāļu bruņinieks Dionīsijs Gess (Dionysius Goes), kurš XV gs. pārcēlies uz Ziemeļeiropu. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matirkulā. Dzimtas uzplaukums sākās pēc 1600. gada, kad četri brāļi fon Gesi - Skones dragūnu pulka (Skånska dragonskvadronen) pulkvežleitnants Kaspars fon Gess (Casper von Goes, 1632-1677), Helsinku pulka (Hälsinge regemente) komandieris Magnuss fon Gess (Magnus von Goes, 1634-1682), Grubes pulka (Grubbes regemente) komandieris Eduards fon Gess (Eduard Goes, 1638-1674), un Vidzemes kavalērijas pulka (Livregementet) kapteinis Nikolauss fon Gess (Nicolaus Goes, 1640-1694) - stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1672. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1823. gadā dzimtas pamatlīnija aprāvās, taču Zviedrijā turpinājās jaunākā brāļa Gesa aizsāktais atzars.
