Atšķirības starp "Gesi" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Gesi''' jeb '''Gezi''' (vc. ''von Goes, Goës'', kr. ''фон Гес'') - sena portugāļu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Austrijā, Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. | fon '''Gesi''' jeb '''Gezi''' (vc. ''von Goes, Goës'', kr. ''фон Гес'') - sena portugāļu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Austrijā, Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs it kā bijis kāds portugāļu bruņinieks Dionīsijs Gess (''Dionysius Goes''), kurš XV gs. pārcēlies uz Ziemeļeiropu. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības | + | Dzimtas aizsācējs it kā bijis kāds portugāļu bruņinieks Dionīsijs Gess (''Dionysius Goes''), kurš XV gs. pārcēlies uz Ziemeļeiropu. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Dzimtas uzplaukums sākās pēc 1600. gada, kad četri brāļi fon Gesi - Skones dragūnu pulka (''Skånska dragonskvadronen'') pulkvežleitnants Kaspars fon Gess (''Casper von Goes'', 1632-1677), Helsinku pulka (''Hälsinge regemente'') komandieris Magnuss fon Gess (''Magnus von Goes'', 1634-1682), Grubes pulka (''Grubbes regemente'') komandieris Eduards fon Gess (''Eduard Goes'', 1638-1674), un Vidzemes kavalērijas pulka (''Livregementet'') kapteinis Nikolauss fon Gess (''Nicolaus Goes'', 1640-1694) - stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1672. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1823. gadā dzimtas Kurzemes pamatlīnija aprāvās, taču Zviedrijā turpinājās jaunākā brāļa aizsāktais atzars. |
==== Resursi par šo tēmu internetā ==== | ==== Resursi par šo tēmu internetā ==== | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 24. februāris, plkst. 10.49
fon Gesi jeb Gezi (vc. von Goes, Goës, kr. фон Гес) - sena portugāļu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, Austrijā, Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.
Dzimtas aizsācējs it kā bijis kāds portugāļu bruņinieks Dionīsijs Gess (Dionysius Goes), kurš XV gs. pārcēlies uz Ziemeļeiropu. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas uzplaukums sākās pēc 1600. gada, kad četri brāļi fon Gesi - Skones dragūnu pulka (Skånska dragonskvadronen) pulkvežleitnants Kaspars fon Gess (Casper von Goes, 1632-1677), Helsinku pulka (Hälsinge regemente) komandieris Magnuss fon Gess (Magnus von Goes, 1634-1682), Grubes pulka (Grubbes regemente) komandieris Eduards fon Gess (Eduard Goes, 1638-1674), un Vidzemes kavalērijas pulka (Livregementet) kapteinis Nikolauss fon Gess (Nicolaus Goes, 1640-1694) - stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1672. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. 1823. gadā dzimtas Kurzemes pamatlīnija aprāvās, taču Zviedrijā turpinājās jaunākā brāļa aizsāktais atzars.
