Atšķirības starp "Glazenapi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Glasenapp_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Glasenapp_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Glazenapi''' (vc. ''von Glasenapp'', kr. ''фон Глазенапп''), literatūrā arī '''Glāzenapi''' - prūšu izcelsmes (no Pomerānijas) sena bruņniecības dzimta vācu zemēs un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Baltijas līniju aizsācis Antons fon Glazenaps, kurš XVI gs. sākumā ieradies Vidzemē. 1747. gadā Vidzemes (''Glasenapp a. d. H. Salishof''), 1827. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s komandieris Glazenaps (генерал-лейтенант Петр фон Глазенапп); Vāgnera biogrāfs, mliteratūrzinātnieks Karls Fridrihs Glāzenaps (''Karl Friedrich von Glasenapp'', 1847-1915); ķīmijas zinātnes pamatlicējs Latvijā, ilggadējs Rīgas Politehnikuma, pēc tam Latvijas universitātes profesors Maksimiliāns fon Glazenaps (''Maximilian von Glasenapp'', 1845-1923), budologs Helmuts fon Glazenaps (''H. von Glasenapp''). | + | fon '''Glazenapi''' (vc. ''von Glasenapp'', kr. ''фон Глазенапп, Глазенап''), literatūrā arī '''Glāzenapi''' - prūšu izcelsmes (no Pomerānijas) sena bruņniecības dzimta vācu zemēs un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Baltijas līniju aizsācis Antons fon Glazenaps, kurš XVI gs. sākumā ieradies Vidzemē. 1747. gadā Vidzemes (''Glasenapp a. d. H. Salishof''), 1827. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s komandieris Glazenaps (генерал-лейтенант Петр фон Глазенапп); Vāgnera biogrāfs, mliteratūrzinātnieks Karls Fridrihs Glāzenaps (''Karl Friedrich von Glasenapp'', 1847-1915); ķīmijas zinātnes pamatlicējs Latvijā, ilggadējs Rīgas Politehnikuma, pēc tam Latvijas universitātes profesors Maksimiliāns fon Glazenaps (''Maximilian von Glasenapp'', 1845-1923), budologs Helmuts fon Glazenaps (''H. von Glasenapp''). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (''Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff''), u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (''Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff''), u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 26. marts, plkst. 16.45
fon Glazenapi (vc. von Glasenapp, kr. фон Глазенапп, Глазенап), literatūrā arī Glāzenapi - prūšu izcelsmes (no Pomerānijas) sena bruņniecības dzimta vācu zemēs un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Baltijas līniju aizsācis Antons fon Glazenaps, kurš XVI gs. sākumā ieradies Vidzemē. 1747. gadā Vidzemes (Glasenapp a. d. H. Salishof), 1827. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas komandieris Glazenaps (генерал-лейтенант Петр фон Глазенапп); Vāgnera biogrāfs, mliteratūrzinātnieks Karls Fridrihs Glāzenaps (Karl Friedrich von Glasenapp, 1847-1915); ķīmijas zinātnes pamatlicējs Latvijā, ilggadējs Rīgas Politehnikuma, pēc tam Latvijas universitātes profesors Maksimiliāns fon Glazenaps (Maximilian von Glasenapp, 1845-1923), budologs Helmuts fon Glazenaps (H. von Glasenapp).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff), u.c. muižas.
