Atšķirības starp "Goļicini" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Golicyn Furst Wappen.png|right|thumb|300px|]]
 
[[Attēls:Golicyn Furst Wappen.png|right|thumb|300px|]]
[[Kņazs|kņazi]] '''Goļicini''' (vc. ''fürst Golizyn'') - sena krievu [[bruņniecība]]s dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.
+
[[Kņazs|kņazi]] '''Goļicini''' (''Голицыны'', vc. ''fürst Golizyn'') - sena krievu [[bruņniecība]]s dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.
  
Dzimtas aizsācējs ir [[Maskavas lielkņaziste|Maskavijas]] [[bajārs]], [[vojevoda]] Mihails Bulgakovs (1466-1558) ar iesauku "Goļica" (kr. ''Голица'' - "dzelzs roka").
+
Dzimtas aizsācējs ir Lietuvas lielkņaza Ģedimina (lat. ''Gedeminne, Gedeminnus'', ~1275-1341) mazmazdēla kņaza Jurija Patrikejeviča (''Юрий Патрикеевич'', ?-1440) mazmazdēls, [[Maskavas lielkņaziste|Maskavijas]] [[bajārs]], [[vojevoda]] Mihails Bulgakovs (''Михаил Иванович Булгаков-Голица'', 1466-1558) ar iesauku "Goļica" (kr. ''Голица'' - "dzelzs roka"). XVIII gs. dzimta sadalījusies četrās pamatlīnijās ar sīkākiem atzariem.
  
 
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vojevoda Livonijas karā bajārs Ivans Goļicins (''Иван Юрьевич Голицын''; ?-1583); vojevoda Livonijas karā bajārs Vasilijs Goļicins, (''Василий Юрьевич Голицын'', ?-1584); Rīgas gubernators (1713-1718) Krievijas sūtnis Sv. Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Pjotrs Goļicins (''Пётр Алексеевич Голицын'', 1660-1722);
 
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vojevoda Livonijas karā bajārs Ivans Goļicins (''Иван Юрьевич Голицын''; ?-1583); vojevoda Livonijas karā bajārs Vasilijs Goļicins, (''Василий Юрьевич Голицын'', ?-1584); Rīgas gubernators (1713-1718) Krievijas sūtnis Sv. Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Pjotrs Goļicins (''Пётр Алексеевич Голицын'', 1660-1722);

Versija, kas saglabāta 2018. gada 24. februāris, plkst. 13.50

Golicyn Furst Wappen.png

kņazi Goļicini (Голицыны, vc. fürst Golizyn) - sena krievu bruņniecības dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.

Dzimtas aizsācējs ir Lietuvas lielkņaza Ģedimina (lat. Gedeminne, Gedeminnus, ~1275-1341) mazmazdēla kņaza Jurija Patrikejeviča (Юрий Патрикеевич, ?-1440) mazmazdēls, Maskavijas bajārs, vojevoda Mihails Bulgakovs (Михаил Иванович Булгаков-Голица, 1466-1558) ar iesauku "Goļica" (kr. Голица - "dzelzs roka"). XVIII gs. dzimta sadalījusies četrās pamatlīnijās ar sīkākiem atzariem.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vojevoda Livonijas karā bajārs Ivans Goļicins (Иван Юрьевич Голицын; ?-1583); vojevoda Livonijas karā bajārs Vasilijs Goļicins, (Василий Юрьевич Голицын, ?-1584); Rīgas gubernators (1713-1718) Krievijas sūtnis Sv. Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Pjotrs Goļicins (Пётр Алексеевич Голицын, 1660-1722); Baltijas ģenerālgubernators (1801-1803), infantērijas ģenerālis kņazs Sergejs Goļicins (Сергей Фёдорович Голицын; 1749-1810).