Goļicini

kņazi Goļicini (Голицыны, vc. fürst Golizyn) - sena krievu bruņniecības dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.

Dzimtas aizsācējs ir Lietuvas lielkņaza Ģedimina (lat. Gedeminne, Gedeminnus, ~1275-1341) mazmazdēla kņaza Jurija Patrikejeviča (Юрий Патрикеевич, ?-1440) mazmazdēls, Maskavijas bajārs, vojevoda Mihails Bulgakovs (Михаил Иванович Булгаков-Голица, 1466-1558) ar iesauku "Goļica" (kr. Голица - "dzelzs roka"). XVIII gs. dzimta sadalījusies četrās pamatlīnijās ar sīkākiem atzariem. Pēc Kurzemes hercogistes aneksijas 1795. gadā Goļicini ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vojevoda Livonijas karā bajārs Ivans Goļicins (Иван Юрьевич Голицын; ?-1583); Smoļenskas vojevoda Livonijas karā bajārs Vasilijs Goļicins, (Василий Юрьевич Голицын, ?-1584); Rīgas gubernators (1713-1718) Krievijas sūtnis Sv. Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) л™фяыPjotrs Goļicins (Пётр Алексеевич Голицын, 1660-1722); Baltijas ģenerālgubernators (1801-1803), infantērijas ģenerālis kņazs Sergejs Goļicins (Сергей Фёдорович Голицын; 1749-1810).