Atšķirības starp "Godvins Viljams" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
19. rindiņa: 19. rindiņa:
 
* [http://www.gutenberg.org/browse/authors/g#a380 Works by William Godwin at Project Gutenberg]
 
* [http://www.gutenberg.org/browse/authors/g#a380 Works by William Godwin at Project Gutenberg]
 
* [http://ebooks.adelaide.edu.au/g/godwin/william/ William Godwin, 1756-1836, Biographical note, Works - eBooks@Adelaide]
 
* [http://ebooks.adelaide.edu.au/g/godwin/william/ William Godwin, 1756-1836, Biographical note, Works - eBooks@Adelaide]
 +
* [http://www.enotes.com/gothic-literature/godwin-william Godwin, William (1756 - 1836) - Introduction]
  
 
[[Kategorija:G]]
 
[[Kategorija:G]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. jūlijs, plkst. 09.15

Viljams Godvins

Viljams Godvins (William Godwin, 1756.-1836.) - publicists, literāts, anarhistiskā utopisma pārstāvis. Dzimis 1756. gada 3. martā Visbehā (Wisbech) Kembridžširā (Cambridgeshire) Lielbritānijas karalistē, mācītāja ģimenē. Pēc studiju pabeigšanas garīgajā seminārā, vairākus gadus bijis disidentu sludinātājs, taču apgaismotājuRuso (Jean Jacques Rousseau), Holbaha (Paul Heinrich Dietrich d’Holbach), Helvecija (Klod Adrian Helvetius) ideju ietekmē sāka pārvērtēt savus reliģiskos priekšstatus un pasaules uzskatus un 80. gadu sākumā kļuvis konsekvents racionālists utilitārists. Apprecējās ar Mēriju Volstonkraftu (Mary Wollstonecraft) - ģimenē viens bērns, vēlāk visai zināmā rakstniece Mērija Šellija (Mary Shelley). Miris 1836. gada 7. aprīlī Londonā. Par noteicošo postulēja sabiedriskās morāles un sociālās vides ietekmi uz cilvēku. Sabiedrību, morāli (kā pozitīvo) pretnostatīja valstij un likumiem (kā negatīvajam). Uzskatīja, ka jālikvidē īpašuma tiesības un jebkādu valsts varu. Pievēršoties jautājumam par īpašumu, domāja, ka īpašuma principus radījuši un nosaka likumdevēji un parlaments, un tas novedis pie netaisnīgas un neracionālas īpašuma sadales sabiedrībā. Vara un īpašums ir nevis vienkārši sasvstarpēji saistīti lielumi, bet gan identiski vienotas parādības elementi. Kritizēja likumus, pierādot valsts kā institūcijas nevajadzīgumu, postulējotī, ka tikai likvidējot tiesas tiks sasniegts īsts taisnīgums kā vienīgais īstais jebkuras sabiedrības pamats. Valsts vara savā pašreizējā formā nav dzīvotspējīga un to nomainīs kopienu apvienības, savukārt valsts likumu vietā nāks personificēta likumdošana - viņa ideāls bija sīku neatkarīgu, nelielās komūnās apvienotu ražotāju sabiedrība, kas darba augļus sadalītu paši pēc vajadzībām. Sabiedriskās dzīves un ražošanas decentralizācija kalpotu personības attīstībai un varas ietekmes mazināšanai. Zināmākais darbs ir "Pētījums par politisko taisnīgumu”. Lielā mērā ietekmējis anarhisma ideoloģijas tapšanu.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 139. lpp.

  • Marshall P. William Godwin. - Yale University Press: London, New Haven, 1984, ISBN 0300 031750
  • The Anarchist Writings of William Godwin. /Marshall P. ed. - Freedom Press: London, 1986, ISBN 978 0900384295
  • Mukherjee S., Ramaswamy S. William Godwin: His Thoughts and Works. - Deep&Deep Publications: New Delhi, 2002, ISBN 978 8171007547

Resursi internetā par šo tēmu