Atšķirības starp "Godvins Viljams" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:William_Godwin.png|right|thumb|200px|Viljams Godvins]] | [[Attēls:William_Godwin.png|right|thumb|200px|Viljams Godvins]] | ||
'''Viljams Godvins''' (''William Godwin'', 1756.-1836.) - publicists, literāts, anarhistiskā utopisma pārstāvis. Dzimis 1756. gada 3. martā Visbehā (''Wisbech'') Kembridžširā (''Cambridgeshire'') [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalistē]], mācītāja ģimenē. Pēc studiju pabeigšanas garīgajā seminārā, vairākus gadus bijis disidentu sludinātājs, taču [[Apgaismība|apgaismotāju]] – [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] (''Jean Jacques Rousseau''), [[Holbahs Pauls Heinrihs Dītrihs|Holbaha]] (''Paul Heinrich Dietrich d’Holbach''), [[Helvecijs Klods Adrians|Helvecija]] (''Klod Adrian Helvetius'') ideju ietekmē sāka pārvērtēt savus reliģiskos priekšstatus un pasaules uzskatus un 80. gadu sākumā kļuvis konsekvents racionālists utilitārists. Apprecējās ar Mēriju Volstonkraftu (''Mary Wollstonecraft'') - ģimenē viens bērns, vēlāk visai zināmā rakstniece Mērija Šellija (''Mary Shelley''). Miris 1836. gada 7. aprīlī Londonā. Par noteicošo postulēja sabiedriskās morāles un sociālās vides ietekmi uz cilvēku. Sabiedrību, morāli (kā pozitīvo) pretnostatīja valstij un likumiem (kā negatīvajam). Uzskatīja, ka jālikvidē īpašuma tiesības un jebkādu valsts varu. Pievēršoties jautājumam par īpašumu, domāja, ka īpašuma principus radījuši un nosaka likumdevēji un [[parlaments]], un tas novedis pie netaisnīgas un neracionālas īpašuma sadales sabiedrībā. Vara un īpašums ir nevis vienkārši sasvstarpēji saistīti lielumi, bet gan identiski vienotas parādības elementi. Kritizēja likumus, pierādot valsts kā institūcijas nevajadzīgumu, postulējotī, ka tikai likvidējot tiesas tiks sasniegts īsts taisnīgums kā vienīgais īstais jebkuras sabiedrības pamats. Valsts vara savā pašreizējā formā nav dzīvotspējīga un to nomainīs kopienu apvienības, savukārt valsts likumu vietā nāks personificēta likumdošana - viņa ideāls bija sīku neatkarīgu, nelielās komūnās apvienotu ražotāju sabiedrība, kas darba augļus sadalītu paši pēc vajadzībām. Sabiedriskās dzīves un ražošanas decentralizācija kalpotu personības attīstībai un varas ietekmes mazināšanai. Zināmākais darbs ir "Pētījums par politisko taisnīgumu”. Lielā mērā ietekmējis [[Anarhisms|anarhisma]] ideoloģijas tapšanu. | '''Viljams Godvins''' (''William Godwin'', 1756.-1836.) - publicists, literāts, anarhistiskā utopisma pārstāvis. Dzimis 1756. gada 3. martā Visbehā (''Wisbech'') Kembridžširā (''Cambridgeshire'') [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas karalistē]], mācītāja ģimenē. Pēc studiju pabeigšanas garīgajā seminārā, vairākus gadus bijis disidentu sludinātājs, taču [[Apgaismība|apgaismotāju]] – [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] (''Jean Jacques Rousseau''), [[Holbahs Pauls Heinrihs Dītrihs|Holbaha]] (''Paul Heinrich Dietrich d’Holbach''), [[Helvecijs Klods Adrians|Helvecija]] (''Klod Adrian Helvetius'') ideju ietekmē sāka pārvērtēt savus reliģiskos priekšstatus un pasaules uzskatus un 80. gadu sākumā kļuvis konsekvents racionālists utilitārists. Apprecējās ar Mēriju Volstonkraftu (''Mary Wollstonecraft'') - ģimenē viens bērns, vēlāk visai zināmā rakstniece Mērija Šellija (''Mary Shelley''). Miris 1836. gada 7. aprīlī Londonā. Par noteicošo postulēja sabiedriskās morāles un sociālās vides ietekmi uz cilvēku. Sabiedrību, morāli (kā pozitīvo) pretnostatīja valstij un likumiem (kā negatīvajam). Uzskatīja, ka jālikvidē īpašuma tiesības un jebkādu valsts varu. Pievēršoties jautājumam par īpašumu, domāja, ka īpašuma principus radījuši un nosaka likumdevēji un [[parlaments]], un tas novedis pie netaisnīgas un neracionālas īpašuma sadales sabiedrībā. Vara un īpašums ir nevis vienkārši sasvstarpēji saistīti lielumi, bet gan identiski vienotas parādības elementi. Kritizēja likumus, pierādot valsts kā institūcijas nevajadzīgumu, postulējotī, ka tikai likvidējot tiesas tiks sasniegts īsts taisnīgums kā vienīgais īstais jebkuras sabiedrības pamats. Valsts vara savā pašreizējā formā nav dzīvotspējīga un to nomainīs kopienu apvienības, savukārt valsts likumu vietā nāks personificēta likumdošana - viņa ideāls bija sīku neatkarīgu, nelielās komūnās apvienotu ražotāju sabiedrība, kas darba augļus sadalītu paši pēc vajadzībām. Sabiedriskās dzīves un ražošanas decentralizācija kalpotu personības attīstībai un varas ietekmes mazināšanai. Zināmākais darbs ir "Pētījums par politisko taisnīgumu”. Lielā mērā ietekmējis [[Anarhisms|anarhisma]] ideoloģijas tapšanu. | ||
| + | |||
| + | '''Zināmākie darbi:''' | ||
| + | * Godwin W. An Enquiry concerning the Principles of Political Justice, and its Influence on General Virtue and Happiness. 2 vols - London 1798 | ||
| + | * Godwin W. Things as They are; or, the Adventures of Caleb Williams. 3 vols - London, 1794. | ||
| + | * Godwin W. The Enquirer: Reflections on Education, Manners and Literature.- London, 1797 | ||
| + | * Godwin W. Memoirs of the Author of an Vindication of the Rights of Woman. - London, 1798 | ||
| + | * Godwin W. St. Leon: a Tale of the Sixteenth Century. 3 vols - London, 1799 | ||
| + | * Godwin W. Of Population: an Enquiry concerning the power of Increase in the Numbers of Mankind; being an Answer to Mr Malthus’s Essay. - London, 1820 | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 9. rindiņa: | 17. rindiņa: | ||
* The Anarchist Writings of William Godwin. /Marshall P. ed. - Freedom Press: London, 1986, ISBN 978 0900384295 | * The Anarchist Writings of William Godwin. /Marshall P. ed. - Freedom Press: London, 1986, ISBN 978 0900384295 | ||
* Mukherjee S., Ramaswamy S. William Godwin: His Thoughts and Works. - Deep&Deep Publications: New Delhi, 2002, ISBN 978 8171007547 | * Mukherjee S., Ramaswamy S. William Godwin: His Thoughts and Works. - Deep&Deep Publications: New Delhi, 2002, ISBN 978 8171007547 | ||
| + | * Woodcock George. William Godwin. A biographical study. - Montréal, New York, 1989 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Godwin William. Eine Untersuchung über politische Gerechtigkeit und ihren Einfluss auf Tugend und Glück aller. Band 17- Haufe Schriftenreihe zur rechtswissenschaftlichen Grundlagenforschung: Freiburg, Berlin, 2004 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. jūlijs, plkst. 09.24
Viljams Godvins (William Godwin, 1756.-1836.) - publicists, literāts, anarhistiskā utopisma pārstāvis. Dzimis 1756. gada 3. martā Visbehā (Wisbech) Kembridžširā (Cambridgeshire) Lielbritānijas karalistē, mācītāja ģimenē. Pēc studiju pabeigšanas garīgajā seminārā, vairākus gadus bijis disidentu sludinātājs, taču apgaismotāju – Ruso (Jean Jacques Rousseau), Holbaha (Paul Heinrich Dietrich d’Holbach), Helvecija (Klod Adrian Helvetius) ideju ietekmē sāka pārvērtēt savus reliģiskos priekšstatus un pasaules uzskatus un 80. gadu sākumā kļuvis konsekvents racionālists utilitārists. Apprecējās ar Mēriju Volstonkraftu (Mary Wollstonecraft) - ģimenē viens bērns, vēlāk visai zināmā rakstniece Mērija Šellija (Mary Shelley). Miris 1836. gada 7. aprīlī Londonā. Par noteicošo postulēja sabiedriskās morāles un sociālās vides ietekmi uz cilvēku. Sabiedrību, morāli (kā pozitīvo) pretnostatīja valstij un likumiem (kā negatīvajam). Uzskatīja, ka jālikvidē īpašuma tiesības un jebkādu valsts varu. Pievēršoties jautājumam par īpašumu, domāja, ka īpašuma principus radījuši un nosaka likumdevēji un parlaments, un tas novedis pie netaisnīgas un neracionālas īpašuma sadales sabiedrībā. Vara un īpašums ir nevis vienkārši sasvstarpēji saistīti lielumi, bet gan identiski vienotas parādības elementi. Kritizēja likumus, pierādot valsts kā institūcijas nevajadzīgumu, postulējotī, ka tikai likvidējot tiesas tiks sasniegts īsts taisnīgums kā vienīgais īstais jebkuras sabiedrības pamats. Valsts vara savā pašreizējā formā nav dzīvotspējīga un to nomainīs kopienu apvienības, savukārt valsts likumu vietā nāks personificēta likumdošana - viņa ideāls bija sīku neatkarīgu, nelielās komūnās apvienotu ražotāju sabiedrība, kas darba augļus sadalītu paši pēc vajadzībām. Sabiedriskās dzīves un ražošanas decentralizācija kalpotu personības attīstībai un varas ietekmes mazināšanai. Zināmākais darbs ir "Pētījums par politisko taisnīgumu”. Lielā mērā ietekmējis anarhisma ideoloģijas tapšanu.
Zināmākie darbi:
- Godwin W. An Enquiry concerning the Principles of Political Justice, and its Influence on General Virtue and Happiness. 2 vols - London 1798
- Godwin W. Things as They are; or, the Adventures of Caleb Williams. 3 vols - London, 1794.
- Godwin W. The Enquirer: Reflections on Education, Manners and Literature.- London, 1797
- Godwin W. Memoirs of the Author of an Vindication of the Rights of Woman. - London, 1798
- Godwin W. St. Leon: a Tale of the Sixteenth Century. 3 vols - London, 1799
- Godwin W. Of Population: an Enquiry concerning the power of Increase in the Numbers of Mankind; being an Answer to Mr Malthus’s Essay. - London, 1820
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 139. lpp.
- Marshall P. William Godwin. - Yale University Press: London, New Haven, 1984, ISBN 0300 031750
- The Anarchist Writings of William Godwin. /Marshall P. ed. - Freedom Press: London, 1986, ISBN 978 0900384295
- Mukherjee S., Ramaswamy S. William Godwin: His Thoughts and Works. - Deep&Deep Publications: New Delhi, 2002, ISBN 978 8171007547
- Woodcock George. William Godwin. A biographical study. - Montréal, New York, 1989
- Godwin William. Eine Untersuchung über politische Gerechtigkeit und ihren Einfluss auf Tugend und Glück aller. Band 17- Haufe Schriftenreihe zur rechtswissenschaftlichen Grundlagenforschung: Freiburg, Berlin, 2004
Resursi internetā par šo tēmu
- William Godwin - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- William Godwin - Spartacus Educational
- William Godwin Archive
- William Godwin (1756-1836): The Apostle of "Universal Benevolence".
- William Godwin - utilitarian.net
- Works by William Godwin at Project Gutenberg
- William Godwin, 1756-1836, Biographical note, Works - eBooks@Adelaide
- Godwin, William (1756 - 1836) - Introduction
- Godwin W. Enquiry Concerning Political Justice
