Atšķirības starp "Goldfelda eskadrons" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Goldfelda eskadrons''' jeb '''1. jātnieku diviziona 2. eskadrons''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[kavalērija]]s vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. Saformēta Vācijā kā brīvprātīgo vienība [[Ritmeisters|ritmeistera]] [[Goldfelds Otto|O.Goldfelda]] vadībā karam ar lieliniekiem Latvijā. 1919. gada 10. martā, vienība - 116 jātnieki un ļožmetējnieku komanda - patvaļīgi paziņoja, ka vairs nav pakļauta [[Dzelzsbrigāde]]i, bet gan pievienojas [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa]]i, kā tās 2. eskadrons. | + | '''Goldfelda eskadrons''' jeb '''1. jātnieku diviziona 2. eskadrons''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[kavalērija]]s vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. Saformēta Vācijā kā brīvprātīgo vienība [[Ritmeisters|ritmeistera]] [[Goldfelds Otto|O.Goldfelda]] vadībā karam ar lieliniekiem Latvijā. 1919. gada 10. martā, vienība - 116 jātnieki un ļožmetējnieku komanda - patvaļīgi paziņoja, ka vairs nav pakļauta [[Dzelzsbrigāde]]i, bet gan pievienojas [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa]]i, kā tās 2. eskadrons. Komandieri: |
| + | * ritmeistars Goldfelds (12.1918.-05.1919.) | ||
| + | * ritmeistars Lēvings (05.1919.-15.05.1919.) | ||
| + | |||
| + | 1919. gada vasarā eskadronu apvienoja ar [[Jurko eskadrons|Jurko eskadronu]] un pārdēveja par "Vidzemes divīzijas atsevišķo eskadronu". | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 14. janvāris, plkst. 07.53
Goldfelda eskadrons jeb 1. jātnieku diviziona 2. eskadrons - Latvijas zemessardzes kavalērijas vienība Neatkarības kara laikā. Saformēta Vācijā kā brīvprātīgo vienība ritmeistera O.Goldfelda vadībā karam ar lieliniekiem Latvijā. 1919. gada 10. martā, vienība - 116 jātnieki un ļožmetējnieku komanda - patvaļīgi paziņoja, ka vairs nav pakļauta Dzelzsbrigādei, bet gan pievienojas Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļai, kā tās 2. eskadrons. Komandieri:
- ritmeistars Goldfelds (12.1918.-05.1919.)
- ritmeistars Lēvings (05.1919.-15.05.1919.)
1919. gada vasarā eskadronu apvienoja ar Jurko eskadronu un pārdēveja par "Vidzemes divīzijas atsevišķo eskadronu".
Literatūra par šo tēmu
- K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
