Atšķirības starp "Goldfelda eskadrons" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Goldfelda eskadrons''' (''Streifabteilung Kurland'') jeb '''1. jātnieku diviziona 2. eskadrons''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[kavalērija]]s vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. Saformēta Vācijā kā brīvprātīgo vienība [[Ritmeisters|ritmeistera]] [[Goldfelds Otto|O.Goldfelda]] vadībā karam ar lieliniekiem Latvijā. Vienība - jātnieki un ložmetējnieku komanda (''(Kavallerie- und Maschinengewehrzug'') - tika izvietota Liepājā, kur pildīja sardzes dienestu. 1919. gada 29. janvārī eskadrons tika iekļauts barona Engelharta kavalērijas vienības (''Die Abteilung Engelhardt'') sastāvā. 7. martā, vienība - 70 jātnieki, vezumnieki un ložmetējnieku komanda, kopā 116 vīri - pēc Goldfelda strīda ar majoru Flečeru paziņoja, ka vairs nav pakļauta [[Dzelzsbrigāde]]i, bet gan pievienojas [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|1. atsevišķajai latviešu jātnieku nodaļai]], kā tās 2. eskadrons. Saglabājot 2. Bavārijas kirasieru pulka tradīcijas, uniformas atlokus apšuva ar dzeltenām apmalēm. Komandieri: | '''Goldfelda eskadrons''' (''Streifabteilung Kurland'') jeb '''1. jātnieku diviziona 2. eskadrons''' - [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] [[kavalērija]]s vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. Saformēta Vācijā kā brīvprātīgo vienība [[Ritmeisters|ritmeistera]] [[Goldfelds Otto|O.Goldfelda]] vadībā karam ar lieliniekiem Latvijā. Vienība - jātnieki un ložmetējnieku komanda (''(Kavallerie- und Maschinengewehrzug'') - tika izvietota Liepājā, kur pildīja sardzes dienestu. 1919. gada 29. janvārī eskadrons tika iekļauts barona Engelharta kavalērijas vienības (''Die Abteilung Engelhardt'') sastāvā. 7. martā, vienība - 70 jātnieki, vezumnieki un ložmetējnieku komanda, kopā 116 vīri - pēc Goldfelda strīda ar majoru Flečeru paziņoja, ka vairs nav pakļauta [[Dzelzsbrigāde]]i, bet gan pievienojas [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|1. atsevišķajai latviešu jātnieku nodaļai]], kā tās 2. eskadrons. Saglabājot 2. Bavārijas kirasieru pulka tradīcijas, uniformas atlokus apšuva ar dzeltenām apmalēm. Komandieri: | ||
* ritmeistars O.Goldfelds (12.1918.-05.1919.) | * ritmeistars O.Goldfelds (12.1918.-05.1919.) | ||
| − | * ritmeistars [[Lēvings Aleksandrs|A.Lēvings]] (05.1919.-15.05.1919.) | + | * ritmeistars [[Lēvings Aleksandrs|A.Lēvings]] (05.1919.-9.05.1919.) |
| + | * virsleitnants Rehls (10.05.1919.-15.05.1919.) | ||
* ritmeistars A.Godkalns (15.05.1919.-05.08.1919.) | * ritmeistars A.Godkalns (15.05.1919.-05.08.1919.) | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 4. augusts, plkst. 21.07
Goldfelda eskadrons (Streifabteilung Kurland) jeb 1. jātnieku diviziona 2. eskadrons - Latvijas zemessardzes kavalērijas vienība Neatkarības kara laikā. Saformēta Vācijā kā brīvprātīgo vienība ritmeistera O.Goldfelda vadībā karam ar lieliniekiem Latvijā. Vienība - jātnieki un ložmetējnieku komanda ((Kavallerie- und Maschinengewehrzug) - tika izvietota Liepājā, kur pildīja sardzes dienestu. 1919. gada 29. janvārī eskadrons tika iekļauts barona Engelharta kavalērijas vienības (Die Abteilung Engelhardt) sastāvā. 7. martā, vienība - 70 jātnieki, vezumnieki un ložmetējnieku komanda, kopā 116 vīri - pēc Goldfelda strīda ar majoru Flečeru paziņoja, ka vairs nav pakļauta Dzelzsbrigādei, bet gan pievienojas 1. atsevišķajai latviešu jātnieku nodaļai, kā tās 2. eskadrons. Saglabājot 2. Bavārijas kirasieru pulka tradīcijas, uniformas atlokus apšuva ar dzeltenām apmalēm. Komandieri:
- ritmeistars O.Goldfelds (12.1918.-05.1919.)
- ritmeistars A.Lēvings (05.1919.-9.05.1919.)
- virsleitnants Rehls (10.05.1919.-15.05.1919.)
- ritmeistars A.Godkalns (15.05.1919.-05.08.1919.)
Literatūra par šo tēmu
- K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
