Atšķirības starp "Goldfelda eskadrons" versijām

Versija, kas saglabāta 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 19.42

Goldfelda eskadrons (Streifabteilung Kurland) jeb Latvijas zemessardzes (t.s. Baltijas landesvēra) latviešu 1. atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrons – kavalērijas vienība Neatkarības kara laikā. Saformēta Vācijā kā brīvprātīgo vienība - brīvkorpuss, - ritmeistera Otto Goldfelda vadībā karam ar lieliniekiem Latvijā. Vienība - jātnieki un ložmetējnieku komanda (Kavallerie- und Maschinengewehrzug) - tika izvietota Liepājā, kur pildīja sardzes dienestu. 1919. gada 29. janvārī eskadrons tika iekļauts barona Engelharta kavalērijas vienības (Die Abteilung Engelhardt) sastāvā. 7. martā, vienība - 70 jātnieki, vezumnieki un ložmetējnieku komanda, kopā 116 vīri - pēc Goldfelda strīda ar majoru Flečeru paziņoja, ka vairs nav pakļauta Dzelzsbrigādei, bet gan pievienojas 1. atsevišķajai latviešu jātnieku nodaļai, kā tās 2. eskadrons. Tā kā lielākā daļa eskadrona jātnieku bija bavārieši, saglabājot 1. Bavārijas kirasieru pulka (Königlich Bayerisches 1. Schwere-Reiter-Regiment „Prinz Karl von Bayern“) tradīcijas, uniformas atlokus apšuva ar dzeltenām apmalēm. Komandieri:

• ritmeistars O.Goldfelds (12.1918.-05.1919.)
• ritmeistars A.Lēvings (05.1919.-9.05.1919.)
• virsleitnants Rēls (Rehl, 10.05.1919.-15.05.1919.)
• ritmeistars A.Godkalns (15.05.1919.-05.08.1919.)

Literatūra par šo tēmu

• K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
• Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
• Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
• Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
• Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
• Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
• Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
• Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.

Resursi internetā par šo tēmu

• Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu
• 1. jātnieku pulka 20 gadi. // Latvijas kareivis. Nr.147., 05.07.1939., 2.-3. lpp.