Atšķirības starp "Goldfelds Otto" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1889. gada 7. novembrī Hamburgā, Vācijas impērijā. Pamatizglītību guvis ģimnāzijā, studējis Dižonas universitātē Francijā. 1911. gadā iesaukts armijā, 1916. gadā absolvējis Bavārijas karaskolu. Piedalījies 1. Pasaules karā. 1918. gada rudenī [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādes]] atsevišķā eskadrona ''Streifabteilung Kurland'' komandieris, [[ritmeistars]]. | Dzimis 1889. gada 7. novembrī Hamburgā, Vācijas impērijā. Pamatizglītību guvis ģimnāzijā, studējis Dižonas universitātē Francijā. 1911. gadā iesaukts armijā, 1916. gadā absolvējis Bavārijas karaskolu. Piedalījies 1. Pasaules karā. 1918. gada rudenī [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādes]] atsevišķā eskadrona ''Streifabteilung Kurland'' komandieris, [[ritmeistars]]. | ||
| − | 1919. gada 10. martā ar visu vienību dezertēja un pārgāja [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] dienestā, pievienojoties [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļai]]. Atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrona komandieris. Bīdamies par savu dzīvību (Vācijas armijas lauka kara tiesa aizmuguriski notiesāja uz nāvi), aprīļa beigās zvejnieku laivā Goldfelds ar pāris vīriem šķērsoja Rīgas jūras līci un pievienojās [[Ziemeļlatvijas brigāde]]i, no augusta [[2. Ziemeļlatvijas eskadrons|2. Ziemeļlatvijas eskadrona]] komandieris. Ar [[Latvijas Tautas padome]]s lēmumu 1919. gada 12. novembrī saņēmis Latvijas pavalstniecību. 1920. gadā paaugstināts par [[pulkvedis-leitnants|pulkvedi-leitantu]]. 1921.-1922. gados [[Jātnieku pulks|1. Jātnieku pulka]] eskadrona komandieris. Par priekšniecības pavēļu apspriešanu un nepaklausību pazemināts par vada komandieri, bet 1923. gada 31. martā atvaļināts no armijas. 1926. gadā pārcēlies uz dzīvi Vācijā, kur ilgi tiesājās, pēc tam atgriezās Latvijā, strādāja par preses korespondentu. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]], 1941. gada 14. jūnijā arestēts un izvests uz PSRS, kur nošauts. | + | 1919. gada 10. martā ar visu vienību dezertēja no Vācijas armijas un pārgāja [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] dienestā, pievienojoties [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļai]]. Atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrona komandieris. Bīdamies par savu dzīvību (Vācijas armijas lauka kara tiesa aizmuguriski notiesāja uz nāvi), aprīļa beigās zvejnieku laivā Goldfelds ar pāris vīriem šķērsoja Rīgas jūras līci un pievienojās [[Ziemeļlatvijas brigāde]]i, no augusta [[2. Ziemeļlatvijas eskadrons|2. Ziemeļlatvijas eskadrona]] komandieris. Ar [[Latvijas Tautas padome]]s lēmumu 1919. gada 12. novembrī saņēmis Latvijas pavalstniecību. 1920. gadā paaugstināts par [[pulkvedis-leitnants|pulkvedi-leitantu]]. 1921.-1922. gados [[Jātnieku pulks|1. Jātnieku pulka]] eskadrona komandieris. Par priekšniecības pavēļu apspriešanu un nepaklausību pazemināts par vada komandieri, bet 1923. gada 31. martā atvaļināts no armijas. 1926. gadā pārcēlies uz dzīvi Vācijā, kur ilgi tiesājās, pēc tam atgriezās Latvijā, strādāja par preses korespondentu. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]], 1941. gada 14. jūnijā arestēts un izvests uz PSRS, kur nošauts. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. marts, plkst. 21.36
Otto Goldfelds (Otto Goldfeld, 1889.-1941.; no 30.01.1922. Zeltiņš) - virsnieks.
Dzimis 1889. gada 7. novembrī Hamburgā, Vācijas impērijā. Pamatizglītību guvis ģimnāzijā, studējis Dižonas universitātē Francijā. 1911. gadā iesaukts armijā, 1916. gadā absolvējis Bavārijas karaskolu. Piedalījies 1. Pasaules karā. 1918. gada rudenī Dzelzsbrigādes atsevišķā eskadrona Streifabteilung Kurland komandieris, ritmeistars.
1919. gada 10. martā ar visu vienību dezertēja no Vācijas armijas un pārgāja Latvijas Pagaidu valdības dienestā, pievienojoties Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļai. Atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrona komandieris. Bīdamies par savu dzīvību (Vācijas armijas lauka kara tiesa aizmuguriski notiesāja uz nāvi), aprīļa beigās zvejnieku laivā Goldfelds ar pāris vīriem šķērsoja Rīgas jūras līci un pievienojās Ziemeļlatvijas brigādei, no augusta 2. Ziemeļlatvijas eskadrona komandieris. Ar Latvijas Tautas padomes lēmumu 1919. gada 12. novembrī saņēmis Latvijas pavalstniecību. 1920. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitantu. 1921.-1922. gados 1. Jātnieku pulka eskadrona komandieris. Par priekšniecības pavēļu apspriešanu un nepaklausību pazemināts par vada komandieri, bet 1923. gada 31. martā atvaļināts no armijas. 1926. gadā pārcēlies uz dzīvi Vācijā, kur ilgi tiesājās, pēc tam atgriezās Latvijā, strādāja par preses korespondentu. Pēc Latvijas okupācijas, 1941. gada 14. jūnijā arestēts un izvests uz PSRS, kur nošauts.
Apbalvojumi:
- Prūsijas Dzelzs krusts, I un II šķira
- Bavārijas Kara nopelnu ordenis
- Lāčplēša Kara ordenis (par 14.11.1919. kauju ar bermontiešiem pie Vecmuižas dz. stacijas)
u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 341. lpp. ISBN 9984-00-395-7
