Goldfelds Otto

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 11. marts, plkst. 16.44, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Otto Goldfelds (Otto Goldfeld, 1889.-1941.; no 30.01.1922. Zeltiņš) - virsnieks.

Dzimis 1889. gada 7. novembrī Hamburgā, Vācijas impērijā. Pamatizglītību guvis ģimnāzijā, studējis Dižonas universitātē Francijā. 1911. gadā iesaukts armijā, 1916. gadā absolvējis Bavārijas 6. karaskolu. Piedalījies 1. Pasaules karā. 1918. gada rudenī Dzelzsbrigādes atsevišķā eskadrona Streifabteilung Kurland komandieris, ritmeistars.

1919. gada 10. martā ar visu vienību dezertēja no Vācijas armijas un pārgāja Latvijas Pagaidu valdības dienestā, pievienojoties Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļai. Atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrona komandieris. Bīdamies par savu dzīvību (Vācijas armijas lauka kara tiesa aizmuguriski notiesāja uz nāvi), aprīļa beigās zvejnieku laivā Goldfelds ar pāris vīriem šķērsoja Rīgas jūras līci un pievienojās Ziemeļlatvijas brigādei, no augusta 2. Ziemeļlatvijas eskadrona komandieris. Ar Latvijas Tautas padomes lēmumu 1919. gada 12. novembrī saņēmis Latvijas pavalstniecību. 1920. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitantu. 1921.-1922. gados 1. Jātnieku pulka 5. eskadrona komandieris. Par priekšniecības pavēļu apspriešanu un nepaklausību pazemināts par vada komandieri, bet 1923. gada 31. martā atvaļināts no armijas. 1926. gadā pārcēlies uz dzīvi Vācijā, kur ilgi tiesājās, pēc tam atgriezās Latvijā, strādāja par preses korespondentu. 1928. gadā Vācijā (Hamburgā) tiesājies ar kādu Karlosu Smitu par goda un cieņas aizskaršanu - Goldfeldu apvainoja dzimtenes nodevībā. 1930. gada jūlijā bija viens no "Parīzes latviešu biedrības" dibinātājiem, biedrības sekretāra vietnieks (biedrs). Pēc Latvijas okupācijas, 1941. gada 14. jūnijā arestēts un izvests uz PSRS, kur nošauts.

Apbalvojumi:

u.c.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 341. lpp. ISBN 9984-00-395-7

Resursi internetā par šo tēmu