Atšķirības starp "Golodomors" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* Осокина Е.А. Жертвы голода 1933 г . - сколько их? (Анализ демографической статистики ЦГАНХ СССР) // История СССР, 1991, № 5, С. 20-22 | * Осокина Е.А. Жертвы голода 1933 г . - сколько их? (Анализ демографической статистики ЦГАНХ СССР) // История СССР, 1991, № 5, С. 20-22 | ||
| + | * Кондрашин В.В. Голод 1932–1933 гг. в российской деревне. - Пенза, 2003 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 10. jūnijs, plkst. 10.26
Golodomors (ukr./kr. голодомор - "bada nāve") - bads 1932.-1933. gados PSRS - Ukrainas PSR un ukraiņu apdzīvotajā Kubaņas reģionā. Bada iemesli tiek saistīti ar PSRS īstenoto kolektivizācijas politiku, kuras ietvaros zemniekiem atņēma zemi un ar represijām piespieda apvienoties "kolektīvajās saimniecībās" (t.s. kolhozos), savukārt visu ražu konfiscēja, atstājot zemniekiem tikai iztikas minimumu. Rezultātā sējumu platības 1932. gadā, salīdzinot ar 1930. gadu, samazinājās par 14-25%. 29.12.1932. UK(b)P Politbirojs pieņēma lēmumu, ka zemniekiem, kuri nav "izpildījuši pienākumu pret valsti", atdodot nepietiekami lielu labības daudzumu, tiek konfiscēta sējai atliktā labība,[1] t.i. zemniekiem tika atņemti absolūti visi pārtikas un sēklas krājumi. 1930. gadā valsts rekvizēja zemniekiem 5 800 000 t labības, 1931. gadā - 4 800 000 t, 1932. gadā - 1 600 000 t (pirmajā pusgadā), 1933. gadā - 1 800 000 t labības. Tie zemnieki, kuri arī šādi nevarēja atdot valstij noteikto normu, tika ar ģimenēm padzīti no mājām (tiem, kuri ielaidīs "sabotāžniekus" nakšņot, pašiem draudēja izlikšana no mājām), vai izsūtīti uz valsts ziemeļu apgabaliem. Lai apturētu bēgļu straumi no badā mirstošajiem apvidiem, valsts drošības iestādes tos bloķēja, arestējot un sodot tos, kas tomēr mēģināja izlavīties cauri blokādes līnijai.[2] 1933. gada pavasarī bads kļuva masveidīgs, tika fiksēti liķēšanas, cilvēkēšanas, savu bērnu nogalināšanas un apēšanas gadījumi. Tikai Viņņicas apgabalā cilvēkēšanas gadījumi fiksēti 51 ciemā[3], bet 30. gadu vidū Baltās jūras kanāla būvē atradās 325 (250 sievietes un 75 vīrieši) par cilvēkēšanu notiesātie no Ukrainas PSR.[4] Aptuvenais upuru skaits tiek minēts robežās no 2,2 miljoniem līdz 10 miljoniem (atkarībā no autoru politiskajiem uzskatiem, precīzas statistikas nav). 1937. gada tautas skaitišanas statistika rāda, ka, salīdzinot ar 1926. gadu, Ukrainas PSR iedzīvotāju skaits samazinājies par 4 773 700 cilvēkiem.[5] 1939. gada "koriģētie" tautas skaitišanas rezultāti rāda, ka, salīdzinot ar 1926. gadu, Ukrainas PSR iedzīvotāju skaits samazinājies par 3 100 000 cilvēkiem.[6] Daļēji ukraiņu skaita samazināšanās skaidrojama arī ar rusifikācijas politiku - daudzos reģionos ārpus Ukrainas PSR (Kubaņā u.c.) un savienotās republikas ziemeļu rajonos ukraiņus piespiedu kārtā reģistrēja kā lielkrievus. Ukraiņu vēsturnieki lēš, ka Ukrainas PSR bada nāvē miruši aptuveni 3 500 000 cilvēki.[7]
Satura rādītājs
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Трагедия советской деревни. Коллективизация и раскулачивание. 1927-1939. Документы и материалы. Т. 3 - Москва, 2001. С. 611
- ↑ Голод 1932-1933 років на Україні. Очима істориків, мовою документів. - Кiiв,1990. С. 341-342
- ↑ Голод 1932-1933,1946-1947. Вінницька область. Документи і матеріали. - Вінниця, 1998. С. 49
- ↑ Кульчицький С.В. Ціна ”великого перелому”. - Кiiв,1991. С. 308-309, 324, 347.
- ↑ Всесоюзная перепись населения 1937 г . Краткие итоги. - Москва,1991. С.18, 83
- ↑ Козлов В.И. Динамика населения СССР. // История СССР, 1991, № 5, С. 40
- ↑ Рудницький О.П. Демографічні наслідки голоду 1932-1933 рр. в УРСР. // Історія народного господарства та економічної думки УРСР. - Кiiв,1990. Вип.24. С.25
Fotogrāfijas
badā mirušie
- Golodomor 2.jpg
bada cietēji
Literatūra par šo tēmu
- Осокина Е.А. Жертвы голода 1933 г . - сколько их? (Анализ демографической статистики ЦГАНХ СССР) // История СССР, 1991, № 5, С. 20-22
- Кондрашин В.В. Голод 1932–1933 гг. в российской деревне. - Пенза, 2003
