Atšķirības starp "Gotharda privilēģija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gotharda privilēģija''' (''Privilegium Gotthardinum''. Mitau, 25. Juni 1570.) - 1570. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Landtāgs|landtāgā]] sastādīts, vēlāk [[Hercogs|hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda]] kā arī hercogistes [[Senjors|senjora]] Polijas [[Karalis|karaļa]] un Lietuvas [[Kņazs|lielkņaza]] parakstīts akts,<ref>Dokumenta oriģināls zudis, teksts zināms no LVVA esoša pergamenta: dokuments ar karaļa parakstu un zīmogu – šīs privilēģijas apstiprināta kopija, ko 1581. gada novembrī Pleskavas tuvumā parakstījis karalis Stefans Batorijs.</ref> kurā | + | '''Gotharda privilēģija''' (''Privilegium Gotthardinum''. Mitau, 25. Juni 1570.) - 1570. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Landtāgs|landtāgā]] sastādīts, vēlāk [[Hercogs|hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda]] kā arī hercogistes [[Senjors|senjora]] Polijas [[Karalis|karaļa]] un Lietuvas [[Kņazs|lielkņaza]] parakstīts akts,<ref>Dokumenta oriģināls zudis, teksts zināms no LVVA esoša pergamenta: dokuments ar karaļa parakstu un zīmogu – šīs privilēģijas apstiprināta kopija, ko 1581. gada novembrī Pleskavas tuvumā parakstījis karalis Stefans Batorijs.</ref> kurā, piešķīra muižniekiem tiesības pārvadāt preces un tirgoties bez nodokļu maksas, ierīkot krogus u.c. privilēģijas. Tika pasludināta [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] laika lēņu alodifikācija - šie lēņi kļuva par mantojamu privātīpašumu, kuru varēja mantot, ieķīlāt, pirkt un pārdot. Ar šo privilēģiju muižnieki ieguva augstākās un zemākās tiesas varu (t.sk. tiesības sodīta ar nāvi) pār savu muižu zemniekiem, padarot tos par [[dzimtcilvēki]]em. Uz [[Leimaņi|leimaņu]] lēņiem šī privilēģija netika attiecināta. Dokuments bija rezultāts ieilgušam [[Kurzemes bruņniecība]]s spiedienam uz hercogu, līdz pēdējais no jauna apstiprināja savas (un viņu) tiesības, kas jau bija skaidri izteiktas [[Sigismunda Augusta privilēģija|Privilegium Sigismundi Augusti]]. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. februāris, plkst. 19.00
Gotharda privilēģija (Privilegium Gotthardinum. Mitau, 25. Juni 1570.) - 1570. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes landtāgā sastādīts, vēlāk hercoga Gotharda kā arī hercogistes senjora Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza parakstīts akts,[1] kurā, piešķīra muižniekiem tiesības pārvadāt preces un tirgoties bez nodokļu maksas, ierīkot krogus u.c. privilēģijas. Tika pasludināta Ordeņa laika lēņu alodifikācija - šie lēņi kļuva par mantojamu privātīpašumu, kuru varēja mantot, ieķīlāt, pirkt un pārdot. Ar šo privilēģiju muižnieki ieguva augstākās un zemākās tiesas varu (t.sk. tiesības sodīta ar nāvi) pār savu muižu zemniekiem, padarot tos par dzimtcilvēkiem. Uz leimaņu lēņiem šī privilēģija netika attiecināta. Dokuments bija rezultāts ieilgušam Kurzemes bruņniecības spiedienam uz hercogu, līdz pēdējais no jauna apstiprināja savas (un viņu) tiesības, kas jau bija skaidri izteiktas Privilegium Sigismundi Augusti.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Dokumenta oriģināls zudis, teksts zināms no LVVA esoša pergamenta: dokuments ar karaļa parakstu un zīmogu – šīs privilēģijas apstiprināta kopija, ko 1581. gada novembrī Pleskavas tuvumā parakstījis karalis Stefans Batorijs.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 16. lpp.
