Atšķirības starp "Grāfs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Grāfs''' (lat. ''comes'' | + | '''Grāfs''' (lat. ''comes'' - "pavadonis"; vāc. ''Graf'', fr. ''comte'', angl. ''count''<ref>[[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (''earl'' - no skandināvu ''jarl''), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā ''Count'').</ref>, kr. ''граф'') – ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amata apzīmējums radies IV gs. [[Senā Roma|Senajā Romā]] (piem. ''comes sacrarum largitionum'' – galvenais mantzinis). Agrajos viduslaikos [[Franku valsts|Franku valstī]] V-IX gs. ''grāfs'' bija viena no augstākajām [[karalis|karaļa]] galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (''comitatus, shire, county'') jeb palatināta - pārvaldītājs, tiešais karaļa [[vasalis]] un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada kapitulārijā juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā [[Lēnis|lēņa]] tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem [[muižniecība]]s tituliem. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). [[Aristokrātija]]s rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par [[Hercogs|hercogiem]]. |
Skat. arī: [[markgrāfs]], [[pfalcgrāfs]], [[reingrāfs]], [[mežgrāfs]], [[altgrāfs]], [[firstgrāfs]], [[reihsgrāfs]], [[burggrāfs]], [[raugrāfs]], [[landgrāfs]]. | Skat. arī: [[markgrāfs]], [[pfalcgrāfs]], [[reingrāfs]], [[mežgrāfs]], [[altgrāfs]], [[firstgrāfs]], [[reihsgrāfs]], [[burggrāfs]], [[raugrāfs]], [[landgrāfs]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 21. maijs, plkst. 07.33
Grāfs (lat. comes - "pavadonis"; vāc. Graf, fr. comte, angl. count[1], kr. граф) – ieņemamais amats, vēlāk tituls Rietumeiropā. Amata apzīmējums radies IV gs. Senajā Romā (piem. comes sacrarum largitionum – galvenais mantzinis). Agrajos viduslaikos Franku valstī V-IX gs. grāfs bija viena no augstākajām karaļa galma amatpersonām, karaļa uzticības persona un teritoriāli administratīvas vienības – grāfistes (comitatus, shire, county) jeb palatināta - pārvaldītājs, tiešais karaļa vasalis un pārstāvis ar tiesu varu. Franku karalis Šarls II Plikpauris savā 877. gada kapitulārijā juridiski noformulēja grāfa titula pārmantojamību un grāfu politisko patstāvību. Vēlāk amats teritorializējās un kļuva mantojams kopā ar grāfisti (palatinātu) kā lēņa tituls. Jaunajos laikos, grāfistēm zaudējot savu administratīvo funkciju, viens no augstākajiem muižniecības tituliem. Vēlajos viduslaikos grāfa tiesības kļuva par civiltiesiskās apgrozības priekšmetu (tās varēja dāvināt, pārdot, ieķīlāt u.tml.). Aristokrātijas rangu hierarhijā grāfi atradās pakāpi zemāk par hercogiem.
Skat. arī: markgrāfs, pfalcgrāfs, reingrāfs, mežgrāfs, altgrāfs, firstgrāfs, reihsgrāfs, burggrāfs, raugrāfs, landgrāfs.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Anglijas karalistē grāfa statusa apzīmējums sākotnēji bija "ērls" (earl - no skandināvu jarl), taču vēlāk tituls tika piemērots vispārpieņemtajam kā Count).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Rīga: Divergens, 2001., 14., 95. lpp.
- Conrad Schneider: Geschichte des Wild- und Rheingräflichen Hauses, Volkes und Landes auf dem Hundsrücken. 1854 (Nachdruck: Verlag Glaube und Heimat, Birkenfeld 1926)
