Atšķirības starp "Grobina" versijām
No ''Vēsture''
m |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | Apdzīvota vieta, vēlāk pilsēta dienvidrietumu Kurzemē (mūsdienās '''Grobiņa'''). Vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā. 1269. gadā uzcelta nocietināta [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] mūra pils, kurā uzturējās [[konvents]] un [[fogts]] (soģis), kas bija arī konventa priekšsēdētājs un pils pavēlnieks. Grobiņas fogtam bija tiesības turēt amata vajadzībām 150 zirgus. Pilsētas tiesības Grobiņa ieguva 1695. gadā, bet pilsētas zīmogu un vapeni - uz vienas kājas stāvoša dzērve ar akmeni ķetnā, - 1697. gada 2. maijā. Pirms tam [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Grobiņas pārvaldē bijis zīmogs vai arī vapenis ar ūdenī peldošs ālants ar zelta vainagu virs zivs, kas pieņemts pēc [[Hercogs|hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] veiksmīgās zvejas 1560. gadā. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 9. novembris, plkst. 11.55
Apdzīvota vieta, vēlāk pilsēta dienvidrietumu Kurzemē (mūsdienās Grobiņa). Vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā. 1269. gadā uzcelta nocietināta Ordeņa mūra pils, kurā uzturējās konvents un fogts (soģis), kas bija arī konventa priekšsēdētājs un pils pavēlnieks. Grobiņas fogtam bija tiesības turēt amata vajadzībām 150 zirgus. Pilsētas tiesības Grobiņa ieguva 1695. gadā, bet pilsētas zīmogu un vapeni - uz vienas kājas stāvoša dzērve ar akmeni ķetnā, - 1697. gada 2. maijā. Pirms tam Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pārvaldē bijis zīmogs vai arī vapenis ar ūdenī peldošs ālants ar zelta vainagu virs zivs, kas pieņemts pēc hercoga Gotharda Ketlera veiksmīgās zvejas 1560. gadā.
