Grobina
No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 9. novembris, plkst. 10.40, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Vēstures avotos Grobiņa pirmo reizi minēta 1253. gadā. 1269. gadā uzcelta nocietināta Ordeņa mūra pils, kurā uzturējās konvents un fogts (soģis), kas bija arī konventa priekšsēdētājs un pils pavēlnieks. Grobiņas fogtam bija tiesības turēt amata vajadzībām 150 zirgus. Pilsētas tiesības Grobiņa ieguva 1695. gadā, bet pilsētas zīmogu un vapeni - uz vienas kājas stāvoša dzērve ar akmeni kā rūpības un uzmanības zīmi, - 1697.gada 2. maijā. Pirms tam Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pārvaldē bijis zīmogs vai arī vapenis ar ūdenī peldošu zivi ālanti ar zelta vainagu virs tās, kas pieņemts pēc hercoga Gotharda Ketlera veiksmīgās zvejas 1560. gadā.
