Atšķirības starp "Grotes" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Grotes''' (vc. ''von Grote'', kr. ''фон Гроте'') - vācu izcelsmes (Brēmene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir tirgotājs Vilhelms Grote (''Wilhelm Grote'', 1698-1772), kurš X1710. gadā ieradās Rīgā, kur pēc kāda laika tika ievēlēts par Lielās ģildes [[Eltermanis|eltermani]]. 1775. gadā viņš ieguva Sv. Romas impērijas dižciltību, ģerboni un tiesības lietot "fon". Tā vecākais dēls, tirgotājs un arī Lielās ģildes vecākais Ādams Heinrihs (''Adam Heinrich von Grote'', 1735-1817), kurš 1775. gadā saņēma Prūsijas dižciltību, bet 1797. gadā tika ierakstīts Vidzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas pamatlīniju turpināja viņa vecākais dēls Frīdrihs fon Grote (''Friedrich von Grote'', 1768-1836), Vidzemes [[landrāts]] no 1833. gada. | fon '''Grotes''' (vc. ''von Grote'', kr. ''фон Гроте'') - vācu izcelsmes (Brēmene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta [[Zviedru Vidzeme|zviedru Vidzemē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir tirgotājs Vilhelms Grote (''Wilhelm Grote'', 1698-1772), kurš X1710. gadā ieradās Rīgā, kur pēc kāda laika tika ievēlēts par Lielās ģildes [[Eltermanis|eltermani]]. 1775. gadā viņš ieguva Sv. Romas impērijas dižciltību, ģerboni un tiesības lietot "fon". Tā vecākais dēls, tirgotājs un arī Lielās ģildes vecākais Ādams Heinrihs (''Adam Heinrich von Grote'', 1735-1817), kurš 1775. gadā saņēma Prūsijas dižciltību, bet 1797. gadā tika ierakstīts Vidzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas pamatlīniju turpināja viņa vecākais dēls Frīdrihs fon Grote (''Friedrich von Grote'', 1768-1836), Vidzemes [[landrāts]] no 1833. gada. | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā Naukšēnu (''Schwarzenbrunn''), Eriņu (''Heringshof''), Mālpils (''Lemburg''), Jumurdas (''Jummerdehn''), Nordeķu u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā Naukšēnu (''Schwarzenbrunn''), Eriņu (''Heringshof''), Mālpils (''Lemburg''), Jumurdas (''Jummerdehn''), Nordeķu (''Nordeck'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 4. aprīlis, plkst. 13.26
fon Grotes (vc. von Grote, kr. фон Гроте) - vācu izcelsmes (Brēmene) vācbaltiešu muižniecības dzimta zviedru Vidzemē, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir tirgotājs Vilhelms Grote (Wilhelm Grote, 1698-1772), kurš X1710. gadā ieradās Rīgā, kur pēc kāda laika tika ievēlēts par Lielās ģildes eltermani. 1775. gadā viņš ieguva Sv. Romas impērijas dižciltību, ģerboni un tiesības lietot "fon". Tā vecākais dēls, tirgotājs un arī Lielās ģildes vecākais Ādams Heinrihs (Adam Heinrich von Grote, 1735-1817), kurš 1775. gadā saņēma Prūsijas dižciltību, bet 1797. gadā tika ierakstīts Vidzemes bruņniecības matrikulā. Dzimtas pamatlīniju turpināja viņa vecākais dēls Frīdrihs fon Grote (Friedrich von Grote, 1768-1836), Vidzemes landrāts no 1833. gada.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā Naukšēnu (Schwarzenbrunn), Eriņu (Heringshof), Mālpils (Lemburg), Jumurdas (Jummerdehn), Nordeķu (Nordeck) u.c. muižas.
