Atšķirības starp "Hāni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Hāni]]
 
[[Attēls:Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Hāni]]
 
[[Attēls:Baron_Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Hāni]]
 
[[Attēls:Baron_Hahn_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni fon Hāni]]
'''fon Hāni''' (vc. ''Baron von Hahn,'', kr. ''бароны фон Ган'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta (''Hahn a.d.H. Postenden'') ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1854. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1849. gadā (''Hahn a.d.H. Lahhentagge'') - Sāmsalas, 1864. gadā (''Hahn a.d.H. Ladigfer'') - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]] (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja fon Hānu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu.  
+
'''fon Hāni''' (vc. ''Baron von Hahn,'', kr. ''бароны фон Ган'') - sena vācu izcelsmes (Meklenburga) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pirmie dzimtas pārstāvji ieradās Livonijas igauņu daļā XIII gs. kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un [[Vasalis|vasaļi]. 1620. gadā dzimta (''Hahn a.d.H. Postenden'') ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1854. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]], 1849. gadā (''Hahn a.d.H. Lahhentagge'') - Sāmsalas, 1864. gadā (''Hahn a.d.H. Ladigfer'') - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]] (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja fon Hānu tiesības uz [[Barons|barona]] titulu.  
  
 
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1324-1328) Reimars Hāns (''Reymar Hane''); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un [[Krievijas impērijas Valsts padome]]s loceklis, filozofijas un juridisko zinātņu doktors Pauls Teodors fon Hāns (''Paul Theodor von Hahn'', 1793-1862); viens no t.s. [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] dibinātājiem, [[Hāna eskadrons|Hāna eskadrona]] komandieris barons [[Hāns Karls Rihards Aleksandrs fon|Karls fon Hāns]], 1889-1942).
 
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[mestrs]] (1324-1328) Reimars Hāns (''Reymar Hane''); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un [[Krievijas impērijas Valsts padome]]s loceklis, filozofijas un juridisko zinātņu doktors Pauls Teodors fon Hāns (''Paul Theodor von Hahn'', 1793-1862); viens no t.s. [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] dibinātājiem, [[Hāna eskadrons|Hāna eskadrona]] komandieris barons [[Hāns Karls Rihards Aleksandrs fon|Karls fon Hāns]], 1889-1942).

Versija, kas saglabāta 2016. gada 17. jūlijs, plkst. 14.01

fon Hāni
baroni fon Hāni

fon Hāni (vc. Baron von Hahn,, kr. бароны фон Ган) - sena vācu izcelsmes (Meklenburga) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Pirmie dzimtas pārstāvji ieradās Livonijas igauņu daļā XIII gs. kā Ordeņa brāļi un [[Vasalis|vasaļi]. 1620. gadā dzimta (Hahn a.d.H. Postenden) ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1854. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1849. gadā (Hahn a.d.H. Lahhentagge) - Sāmsalas, 1864. gadā (Hahn a.d.H. Ladigfer) - Igaunijas bruņniecības matrikulā (1839. gadā Igaunijas matrikulā tika ierakstīti arī Pastendes Hāni). 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja fon Hānu tiesības uz barona titulu.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Livonijas ordeņa mestrs (1324-1328) Reimars Hāns (Reymar Hane); Pēterburgas pasta direktors Johans Augusts fon Hāns (?-1799); Kurzemes cilvilgubernators (1824–1827), Vidzemes cilvilgubernators (1827–1829), senators un Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis, filozofijas un juridisko zinātņu doktors Pauls Teodors fon Hāns (Paul Theodor von Hahn, 1793-1862); viens no t.s. Baltijas landesvēra dibinātājiem, Hāna eskadrona komandieris barons Karls fon Hāns, 1889-1942).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Pastendes (Postenden), Spāres (Spahrenhof), Vecsalienas (Alt-Sallensee), Lielvircavas, Lielplatones, Zantes (Santen), Mežmuiža (Grenzhof), Lindes (Lindenhof), Garozas (Gruntzeln), Bolderājas (Berghof), Birzgales (Birsgallen), Ērberģes (Herbergen), Blankenfeldes, Vēmeles, Lielspriņģu (Groß-Springen), Lielvilces (Groß-Wilzen), Ozolmuižas (Paulsgnade), Dandāles (Dannenthal), Bīlastu (Bersemünde), Aizupes, Vānes, Sārcenes, Lubezeres, Snēpeles, Jaunpagasta u.c. muižas.

Aizupe, Vāne, Sārcene, Lubezere, Snēpele

Resursi internetā par šo tēmu