Atšķirības starp "Hāns Karls Rihards Aleksandrs fon" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1889. gada 16. septembrī Lindes muižā pie Jaunjelgavas. Kā eksterns absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) ģimnāziju. 1909. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, [[savvaļnieks]] Narvas huzāru pulkā. 1910. gadā Varšavā nokārtojis rezerves [[praporščiks|praporščika]] pakāpes eksāmenu. 2 gadus studējis Breslavas (mūsd. Vroclava) lauksaimniecības augstskolā, kuru apsolvējis 1912. gadā, praktizējies lauksaimniecībā, muižas saimniecības vadīšanā. Sākoties 1. Pasaules karam, iesaukts armijā. No 25.02.1915. 12. huzāru pulkā, kas 1917. gada 20 martā tika pārdislocēts uz [[Somijas lielkņaziste|Somijas lielhercogisti]]. [[Štabs-rotmistrs]] no 1917. gada septembra. 1918. gada pavasarī atvaļināts no dienesta, atgriezies Zemgalē. | Dzimis 1889. gada 16. septembrī Lindes muižā pie Jaunjelgavas. Kā eksterns absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) ģimnāziju. 1909. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, [[savvaļnieks]] Narvas huzāru pulkā. 1910. gadā Varšavā nokārtojis rezerves [[praporščiks|praporščika]] pakāpes eksāmenu. 2 gadus studējis Breslavas (mūsd. Vroclava) lauksaimniecības augstskolā, kuru apsolvējis 1912. gadā, praktizējies lauksaimniecībā, muižas saimniecības vadīšanā. Sākoties 1. Pasaules karam, iesaukts armijā. No 25.02.1915. 12. huzāru pulkā, kas 1917. gada 20 martā tika pārdislocēts uz [[Somijas lielkņaziste|Somijas lielhercogisti]]. [[Štabs-rotmistrs]] no 1917. gada septembra. 1918. gada pavasarī atvaļināts no dienesta, atgriezies Zemgalē. | ||
| − | Viens no [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] izveidošanas iniciatoriem. No 1918. gada 10. decembra kavalērijas vada - t.s. [[Hāna eskadrons]] - komandieris [[Rādena rota|Rādena rotā]]. Piedalījies cīņās pret [[LSPR armija|lieliniekiem]] pie Skrundas, Jaunmuižas, Kuldīgas un Ventspils. Kaujā pie Kabiles (12.03.1919.), Jelgavas ieņemšanā (18.03.) un Rīgas ieņemšanā (22.05.). No 1919. gada jūlija dienēja jaundibinātajā [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], t.s. [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], [[pulkvedis-leitnants]]. Pēc tam [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]] t.s. [[Vācbaltu bataljons|Hāna bataljona]] (bij. [[Baltijas landesvēra 2. Baltu pulks|2. Baltu pulks]]) komandieris (17.07.1919.-01.04.1920.). Piedalījies Latgales ieņemšanā. 1928. gadā atvaļināts no dienesta, saimniekojis Lindes muižas atlikušajā, neatsavināmajā daļā. 1939. gadā kā vācbaltietis [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests pamest Latviju]]. No 1941. gada [[Vērmahts|vērmahtā]] kā [[majors]], pēc tam paaugstināts par pulkvežleitnantu. Kritis 1942. gada 10. jūlijā Kirihi sādžā pie Volhovas. | + | Viens no [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] izveidošanas iniciatoriem. No 1918. gada 10. decembra kavalērijas vada - t.s. [[Hāna eskadrons]] - komandieris [[Rādena rota|Rādena rotā]]. Piedalījies cīņās pret [[LSPR armija|lieliniekiem]] pie Skrundas, Jaunmuižas, Kuldīgas un Ventspils. Kaujā pie Kabiles (12.03.1919.), Jelgavas ieņemšanā (18.03.) un Rīgas ieņemšanā (22.05.). No 1919. gada jūlija dienēja jaundibinātajā [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], t.s. [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], [[pulkvedis-leitnants]]. Pēc tam [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]] t.s. [[Vācbaltu bataljons|Hāna bataljona]] (bij. [[Baltijas landesvēra 2. Baltu pulks|2. Baltu pulks]]) komandieris (17.07.1919.-01.04.1920.). Piedalījies Latgales ieņemšanā. 1928. gadā atvaļināts no dienesta, saimniekojis Lindes muižas atlikušajā, neatsavināmajā daļā. 1939. gadā kā vācbaltietis bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests pamest Latviju]]. No 1941. gada [[Vērmahts|vērmahtā]] kā [[majors]], pēc tam paaugstināts par pulkvežleitnantu. Kritis 1942. gada 10. jūlijā Kirihi sādžā pie Volhovas. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. marts, plkst. 08.20
barons Karls Rihards Aleksandrs fon Hāns (von Hahn, 1889.-1942.) - muižnieks, virsnieks.
Dzimis 1889. gada 16. septembrī Lindes muižā pie Jaunjelgavas. Kā eksterns absolvējis Mītavas (mūsd. Jelgava) ģimnāziju. 1909. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, savvaļnieks Narvas huzāru pulkā. 1910. gadā Varšavā nokārtojis rezerves praporščika pakāpes eksāmenu. 2 gadus studējis Breslavas (mūsd. Vroclava) lauksaimniecības augstskolā, kuru apsolvējis 1912. gadā, praktizējies lauksaimniecībā, muižas saimniecības vadīšanā. Sākoties 1. Pasaules karam, iesaukts armijā. No 25.02.1915. 12. huzāru pulkā, kas 1917. gada 20 martā tika pārdislocēts uz Somijas lielhercogisti. Štabs-rotmistrs no 1917. gada septembra. 1918. gada pavasarī atvaļināts no dienesta, atgriezies Zemgalē.
Viens no Baltijas landesvēra izveidošanas iniciatoriem. No 1918. gada 10. decembra kavalērijas vada - t.s. Hāna eskadrons - komandieris Rādena rotā. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem pie Skrundas, Jaunmuižas, Kuldīgas un Ventspils. Kaujā pie Kabiles (12.03.1919.), Jelgavas ieņemšanā (18.03.) un Rīgas ieņemšanā (22.05.). No 1919. gada jūlija dienēja jaundibinātajā Latvijas armijā, t.s. Latvijas vācbaltu zemessargos, pulkvedis-leitnants. Pēc tam 13. Tukuma kājnieku pulkā t.s. Hāna bataljona (bij. 2. Baltu pulks) komandieris (17.07.1919.-01.04.1920.). Piedalījies Latgales ieņemšanā. 1928. gadā atvaļināts no dienesta, saimniekojis Lindes muižas atlikušajā, neatsavināmajā daļā. 1939. gadā kā vācbaltietis bija spiests pamest Latviju. No 1941. gada vērmahtā kā majors, pēc tam paaugstināts par pulkvežleitnantu. Kritis 1942. gada 10. jūlijā Kirihi sādžā pie Volhovas.
Apbalvojumi:
- Sv. Jura Zelta zobens
- Sv. Annas ordenis, III un IV šķira
- Sv. Staņislava ordenis, II un III šķira
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 346.-347. lpp. ISBN 9984-00-395-7
