Atšķirības starp "Hammes, saukti Šepingi" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
baroni '''Hammes, saukti Šepingi''' (vc. ''Baron op dem Hamme, genannt von Schoeppingk, Schöpping'', kr. ''бароны фон оп дем Гамме-Шеппинг'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas Baltijas atzars izveidojies XV gs., kad Johans Hamme ieradās Kurzemē, kļūstot par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1818. gada Krievijas impērijas dokumentos dēvēti par [[Barons|baroniem]] (1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprinājis dzimtas tiesības uz titulu). No zināmākajiem pārstāvjiem minami: [[Hercogs|hercoga]] [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera] padomnieks [[Šepings Ditrihs Ernsts fon|Ditrihs Ernsts fon Šepings]]; Napoleona karu varonis, Krievijas impērijas ģenerālmajors Otto fon Šepings (''Baron Gustav Otto op dem Hamme, genannt von Schoeppingk''; kr. ''Отто Шеппинг'', 1790-1874); vēsturnieks, etnogrāfs Dītrihs fon Šepings (''Baron Dietrich op dem Hamme, genannt von Schoeppingk''kr. ''Дмитрий Оттович Шеппинг'', 1823-1895) | baroni '''Hammes, saukti Šepingi''' (vc. ''Baron op dem Hamme, genannt von Schoeppingk, Schöpping'', kr. ''бароны фон оп дем Гамме-Шеппинг'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas Baltijas atzars izveidojies XV gs., kad Johans Hamme ieradās Kurzemē, kļūstot par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1818. gada Krievijas impērijas dokumentos dēvēti par [[Barons|baroniem]] (1853. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli apstiprinājis dzimtas tiesības uz titulu). No zināmākajiem pārstāvjiem minami: [[Hercogs|hercoga]] [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera] padomnieks [[Šepings Ditrihs Ernsts fon|Ditrihs Ernsts fon Šepings]]; Napoleona karu varonis, Krievijas impērijas ģenerālmajors Otto fon Šepings (''Baron Gustav Otto op dem Hamme, genannt von Schoeppingk''; kr. ''Отто Шеппинг'', 1790-1874); vēsturnieks, etnogrāfs Dītrihs fon Šepings (''Baron Dietrich op dem Hamme, genannt von Schoeppingk''kr. ''Дмитрий Оттович Шеппинг'', 1823-1895) | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bornes jeb Bornsmindes (''Bornsmünde''), Lambartes (''Lambertshof'') | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bornes jeb Bornsmindes (''Bornsmünde''), Lambartes (''Lambertshof''), Kaucmindes (''Kautzemünde''), Zaļenieku jeb Zaļā (''Eckhof'') u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 2. jūnijs, plkst. 10.18
baroni Hammes, saukti Šepingi (vc. Baron op dem Hamme, genannt von Schoeppingk, Schöpping, kr. бароны фон оп дем Гамме-Шеппинг) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas Baltijas atzars izveidojies XV gs., kad Johans Hamme ieradās Kurzemē, kļūstot par Livonijas ordeņa vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1818. gada Krievijas impērijas dokumentos dēvēti par baroniem (1853. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli apstiprinājis dzimtas tiesības uz titulu). No zināmākajiem pārstāvjiem minami: hercoga [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera] padomnieks Ditrihs Ernsts fon Šepings; Napoleona karu varonis, Krievijas impērijas ģenerālmajors Otto fon Šepings (Baron Gustav Otto op dem Hamme, genannt von Schoeppingk; kr. Отто Шеппинг, 1790-1874); vēsturnieks, etnogrāfs Dītrihs fon Šepings (Baron Dietrich op dem Hamme, genannt von Schoeppingkkr. Дмитрий Оттович Шеппинг, 1823-1895)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Bornes jeb Bornsmindes (Bornsmünde), Lambartes (Lambertshof), Kaucmindes (Kautzemünde), Zaļenieku jeb Zaļā (Eckhof) u.c. muižas.
