Atšķirības starp "Hans" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Literatūra) |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
{{atsauces}} | {{atsauces}} | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Christopher Kaplonski. Truth, History and Politics in Mongolia: Memory of Heroes. Routledge, 2004, - 248 pages. ISBN 0415307988 | ||
| + | * Rene Grousset, Naomi Walford. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. - Rutgers University Press, 1988 | ||
---- | ---- | ||
* Бертагаев Т.А. О терминах кан – хан – каган в монгольских языках. // Проблемы алтаистики и монголоведения. - Элиста, 1973. - С. 43–47. | * Бертагаев Т.А. О терминах кан – хан – каган в монгольских языках. // Проблемы алтаистики и монголоведения. - Элиста, 1973. - С. 43–47. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 3. novembris, plkst. 06.47
Hans (tat. kan, kaan, khān; ķīn. 大汗 - kho-han) – tjurku tautu valdnieka tituls (no senkor. gan - dzimtas vadonis[1]). Sākotnēji cilts vēlēts vadonis. Sieviešu dzimtē hanuma (hanum). Pēc X gs. titulu sāk mantot, taču gadījumā, ja hans nespēja pildīt savas funkcijas, aristokrātijas sapulce to varēja atcelt, ievēlot par hanu piemērotāku kandidatūru. Ķīniešu avotos tituls sastopams kopš III gs., kad kā hans titulējās 67. tobatu (mūsdienu Mongolijas ziemeļos) valdnieks Linhans. Ap 312. gadu minēts cits valdnieks, Ilihans. Arī vairāki žuaņžuaņu valdnieki - piemēram, 285. gadā nogalinātais Hotohans, - titulējās kā hani. Eiropieši opirmo reizi sastapās ar titulu hans līdz ar seldžuku iekarojumiem Mazāzijā XI gs., bet pēc tam, kontaktos ar Juaņu impērijas Zelta ordas un Ilhanu ordas valdniekiem. Pēc XIV gs. Centrālāzijā tituls varēja piederēt tikai tore – tiešam Čingishana pēctecim. Pēc Juaņu impērijas sabrukuma titulu hans, lai uzsvērtu saistību ar kādreizējo mongoļu varenību, sāka lietot daudzās zemēs. Piemēram Persijā kā monarhu tituls ilhans, tarhans kā lielo vasaļu tituls,vēlāk hans kā augstāko amatpersonu tituls (piemēram, Aizkaukāza provinču pārvaldnieki bija hani: Karabahas hans, Šekinas hans, Nahičevanas hans u.c.). Osmaņu sultāni Bajazets I un Muhameds I kā papildu titulu lietoja arī hans, savukārt Murads III 1575. gadā sāk lietot arī titulu "abu jūru hakans". Indijas mogolu titulā bija arī "visugaišie hani, augstākie hakani".
Skat. arī hagans
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Викторова Л.Л. Монголы: Происхождение народа и истоки культуры. - Москва, 1980., C. 128.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
- Christopher Kaplonski. Truth, History and Politics in Mongolia: Memory of Heroes. Routledge, 2004, - 248 pages. ISBN 0415307988
- Rene Grousset, Naomi Walford. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. - Rutgers University Press, 1988
- Бертагаев Т.А. О терминах кан – хан – каган в монгольских языках. // Проблемы алтаистики и монголоведения. - Элиста, 1973. - С. 43–47.
- Бертагаев Т.А. Об этимологии хaн~хаган, хатун и об их отношении к хaт // Тюркологические исследования. - Москва, 1976
Resursi internetā par šo tēmu
- Khan - Britannica.com
- Rene Grousset, Naomi Walford. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. - Rutgers University Press, 1988
