Hans
Hans (no tatāru: kan, kaan, khān; ķīn. 大汗 - kho-han) – tjurku, vēlāk mongoļu valdnieka tituls. Sākotnēji cilts vēlēts vadonis. Sieviešu dzimtē hanuma (hanum). Pēc X gs. titulu sāk mantot, taču gadījumā. ja hans nespēj pildīt savas funkcijas, tautas sapulce to varēja atcelt, ievēlot par hanu piemērotāku kandidatūru. Ķīniešu avotos tituls sastopams kopš III gs., kad kā hans titulējās 67. tobatu (mūsdienu Mongolijas ziemeļos) valdnieks Linhans. Ap 312. gadu minēts cits valdnieks, Ilihans. Arī vairāki žuaņžuaņu valdnieki - piemēram, 285. gadā nogalinātais Hotohans, - titulējās kā hani. T.i. tituls hans pastāvēja vienā laikā ar titulu kagans, kas ļāvis literatūrā parādīties titula kagans interpretācijai kā "hanu hans". Eiropieši opirmo reizi sastapās ar titulu hans līdz ar seldžuku iekarojumiem Mazāzijā XI gs., bet pēc tam, kontaktos ar Juaņu impērijas Zelta ordas un Ilhanu ordas valdniekiem. Pēc XIV gs. Centrālāzijā tituls varēja piederēt tikai tore – tiešam Čingizhana pēctecim. Pēc Juaņu impērijas sabrukuma titulu hans, lai uzsvērtu saistību ar kādreizējo mongoļu varenību, sāka lietot daudzās zemēs. Piemēram Persijā kā monarhu tituls "ilhans", tarhans kā lielo vasaļu tituls,vēlāk hans kā augstāko amatpersonu tituls (piemēram, Aizkaukāza provinču pārvaldnieki bija hani: Karabahas hans, Šekinas hans, Nahičevanas hans u.c.). Osmaņu sultāni Bajazets I un Muhameds I kā papildu titulu lietoja arī hans, savukārt Murads III 1575. gadā sāk lietot arī titulu "abu jūru hakans". Indijas mogolu titulā bija arī "visugaišie hani, augstākie hakani".
- Altanhans (mong. Алтан-хан, tjurk. Altin-han – Zelta Hans) – XIII gs. tā tika dēvēti džurčeņu Dzjiņ dinastijas imperatori Ķīnā. XVI gs. tā sevi dēvēja tumetu cilts valsts valdnieki (no Amdo klana). XVII gs. - hotogoitu cilts valsts valdnieku tituls.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
