Atšķirības starp "Haradžs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Haradžs''' (ar. خراج - "mesli") - zemes nodoklis [[Arābu kalifāts|Arābu kalifātā]], ko naudā vai natūrā maksāja nemusulmaņi (musulmaņi maksāja [[Ušra|ušru]]). Zemes nodokli vajadzēja maksāt arī gadījumā, ja zemes īpašnieks konvertējās [[Islams|islamā]]. ''Haradžu'' turpināja maksāt arī tad, ja šo zemi iegādājās musulmanis ([[šiīti]] uzskatīja, ka tādā gadījumā nevajadzēja maksāt ušru, jo vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt ar divkāršu nodokli, savukārt [[sunnīti]] atzina divkāršu aplikšanu ar nodokli). Bija divi ''haradža'' iekasēšanas veidi:
+
'''Haradžs''' (ar. خراج - "mesli") - zemes nodoklis [[Arābu kalifāts|Arābu kalifātā]], ko naudā vai natūrā maksāja nemusulmaņi (musulmaņi maksāja [[Ušra|ušru]]). Zemes nodokli vajadzēja maksāt arī gadījumā, ja zemes īpašnieks konvertējās [[Islams|islamā]]. ''Haradžu'' turpināja maksāt arī tad, ja šo zemi iegādājās musulmanis ([[šiīti]] uzskatīja, ka tādā gadījumā nevajadzēja maksāt ušru, jo vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt ar divkāršu nodokli, savukārt [[sunīti]] atzina divkāršu aplikšanu ar nodokli). Bija divi ''haradža'' iekasēšanas veidi:
 
* ''haradž al-muvazafa'', ko iekasēja par lauksaimniecībai derīgās zemes platību. Nodokļa lielums mainījās, atkarībā no vietas un laika (piemēram, [[Kalifs|kalifa]] Omāra I laikā tie bija 18 kg un 1 [[dirhems]] par 1600 m<sup>2</sup>).
 
* ''haradž al-muvazafa'', ko iekasēja par lauksaimniecībai derīgās zemes platību. Nodokļa lielums mainījās, atkarībā no vietas un laika (piemēram, [[Kalifs|kalifa]] Omāra I laikā tie bija 18 kg un 1 [[dirhems]] par 1600 m<sup>2</sup>).
  

Versija, kas saglabāta 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 07.30

Haradžs (ar. خراج - "mesli") - zemes nodoklis Arābu kalifātā, ko naudā vai natūrā maksāja nemusulmaņi (musulmaņi maksāja ušru). Zemes nodokli vajadzēja maksāt arī gadījumā, ja zemes īpašnieks konvertējās islamā. Haradžu turpināja maksāt arī tad, ja šo zemi iegādājās musulmanis (šiīti uzskatīja, ka tādā gadījumā nevajadzēja maksāt ušru, jo vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt ar divkāršu nodokli, savukārt sunīti atzina divkāršu aplikšanu ar nodokli). Bija divi haradža iekasēšanas veidi:

  • haradž al-muvazafa, ko iekasēja par lauksaimniecībai derīgās zemes platību. Nodokļa lielums mainījās, atkarībā no vietas un laika (piemēram, kalifa Omāra I laikā tie bija 18 kg un 1 dirhems par 1600 m2).

XVIII gs. beigās Osmanu impērijā haradžs saplūda ar džizju un tā sāka dēvēt vispārējo citticībnieku nodokli.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 207. lpp.

  • Daniel C. Dennett. Conversion and the Poll Tax in Early Islam. - Harvard University Press, 1950
  • Bat Ye'or. The Decline of Eastern Christianity under Islam. From Jihad to Dhimmitude. Seventh-Twentieth Century. - Fairleigh Dickinson University Press: Madison/Teaneck, NJ, 1996
  • Choudhury Masudul Alam, Abdul Malik Uzir. The Foundations of Islamic Political Economy. - The Macmillan Press: Hampshire, 1992

Resursi internetā par šo tēmu