Helmanis Hugo

Hugo Helmans (vc. Helmann Hugo; 1895.-1941.) jeb Hugo Helmanis - virsnieks.

Dzimis 1895. gada 18. aprīlī Rīgā, Vidzemes guberņā. Vidējā izglītība. 1914. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā. 1915. gadā absolvējis Nikolaja Kara inženieru skolu. 1. Pasaules kara laikā dienējis Ziemeļu frontē, 8. Sibīrijas sapieru bataljonā. Vēlāk pārcelts uz 12. aviācijas divizionu. Divas reizes kritis gūstā, abas reizes izbēdzis. 1918. gada pavasarī dienestu pametis un atgriezies dzimtajā guberņā.

1918. gada decembrī iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), Vācbaltu cīņas bataljonā, kurā dienēja līdz pat Cēsu kaujām un Strazdumuižas pamieram. Līdz ar Latvijas armijas izveidošanu, ieskaitīts 1. Liepājas kājnieku pulkā kā vada, vēlāk rotas komandieris. Piedalījies visās pulka kaujās, vadījis diversantu vienību pretinieka aizmugurē. 1921. gada februārī atvaļināts no dienesta. No 1922. gada novembra sevišķu uzdevumu vecākais ierēdnis Iekšlietu ministrijā, Jelgavas apriņķa poliricjas priekšnieks (1923.), Kuldīgas apriņķa policijas priekšnieks (1924.). No 1925. gada aprīļa Jelgavas apriņķa robežpolicijā. 1927. gadā atjaunojies dienestā, šoreiz 10 Aizputes kājnieku pulkā. No 1928. līdz 1929. gadam grupas priekšnieks Zilupes robežapsardzības apgabalā.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 348. lpp. ISBN 9984-00-395-7