Hemūnisuti

No ''Vēsture''
Versija 2012. gada 3. janvāris, plkst. 11.54, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Hemūnisuti (ēģipt. ḥmw nsw - burt. "valdnieka kalpi") - sociāla kategorija Senajā Ēģiptē, kāda "amata pratēji", t.i. praktiski visi vienkāršie darba spējīgie iedzīvotāji. Valdnieka kalpu pamatpienākums bija strādāt valsts vai tempļu saimniecībās, kā arī augstu centrālās, nomes vai tempļu administrācijas amatpersonu saimniecībās. Katrs hemūnisuts bija piesaistīts konkrētai profesijai, tāpēc avotos tie parādās kā savas profesijas pārstāvji: zemnieki un gani, dārznieki un grāvrači, zvejnieki un mednieki, kalpi, vīnziņi, dejotāji, skolotāji, bārddziņi u.tml. - visi, kas kādā veidā kalpo. Lauksaimniecībā bija nodarbināti tikai vīrieši, bet mājamatniecībā gan vīrieši, gan sievietes. Izvēlēties sev mūža nodarbi tiem nebija ļauts. Katru gadu faraona vārdā nomēs norisa īpaši pārbaudījumi (eksāmeni), kuros komisijas pārbaudīja visus pilngadību sasniegušos jauniešus un to spējas, nosakot, kādā profesijā turpmāk tiem būs būt. Stiprākos un veiklākos ieskaitīja armijā, attapīgākos un zinātkārākos - priesterībā, bet lielākā daļa kļuva par amatniekiem (te lielu lomu spēlēja no vecākiem bērnībā apgūtās iemaņas) vai lauksaimniekiem, atkarībā no valsts ekonomikas nepieciešamībām attiecīgajā laikā. Norīkojot profesijā, reti kad valdnieka kalps palika saimneicībā, kurā strādāja tā vecāki un kurā bija uzaudzis, bet gan tika norīkots turp, kur viņa prasmes bija nepieciešamas. Šajos pārbaudījumos notika arī tādu vai citādu iemeslu dēļ savā profesijā izrādījušos nederīgo valdnieka kalpu norīkušana pārkvalifikācijai, piemēram, vecu un spēkus jau zaudējušu zemkopi varēja norīkot uz fiziski vieglāko vārtu sarga amatu. Hemūnisutiem pašiem nepiederēja privātīpašumā ražošanas līdzekļi un rīki, un tie bija piesaistīti ("(ļaudis) īpašumā" - džet) kādai valsts saimniecībai. Dzīves un darba apstākļi bija vienādi reglamentēti gan valsts, gan tempļu, gan augstāko nobiļu saimniecībās (tās nebija to privātīpašums, bet gan drīzāk lēnis, kas pienācās par konkrētā amata pildīšanu, un valdnieka kalpi bija šīs saimniecības "kustamais inventārs", nevis konkrētās personas kalpi), tā kā nebija kvalitatīvas atšķirības, kur strādāt un kam kalpot.

Literatūra par šo tēmu

  • Strouhal Eugen. Life of the Ancient Egyptians. - University of Oklahoma Press, 1992

Resursi internetā par šo tēmu