Atšķirības starp "Herneri" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Hoerner_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Hoerner_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Herneri''' (vc. ''von Hoerner, Hörner'', kr. ''фон Гернер'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] | + | fon '''Herneri''' (vc. ''von Hoerner, Hörner'', kr. ''фон Гернер'') - vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes provinces muzeja Mītavā (Jelgavas) direktors (1892–1919), [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s prezidents (1893-1919) vēsturnieks Rūdolfs fon Herners; gleznotāja Grēta fon Hernera (''Margareth von Hoerner''), gleznotājs Herberts fon Herners (''Herbert von Hoerner''). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Īles (''Ihlen''), Gaiķu jeb Muižciema u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Īles (''Ihlen''), Gaiķu jeb Muižciema u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 6. oktobris, plkst. 11.48
fon Herneri (vc. von Hoerner, Hörner, kr. фон Гернер) - vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes provinces muzeja Mītavā (Jelgavas) direktors (1892–1919), Kurzemes literatūras un mākslas biedrības prezidents (1893-1919) vēsturnieks Rūdolfs fon Herners; gleznotāja Grēta fon Hernera (Margareth von Hoerner), gleznotājs Herberts fon Herners (Herbert von Hoerner).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Īles (Ihlen), Gaiķu jeb Muižciema u.c. muižas.
