Atšķirības starp "Herneri" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Īles (''Ihlen''), Gaiķu jeb Muižciema u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Īles (''Ihlen''), Gaiķu jeb Muižciema u.c. [[muiža]]s. | ||
| − | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | |
| − | |||
| − | [[Kategorija: | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 2. janvāris, plkst. 12.41
fon Herneri (vc. von Hoerner, Hörner, kr. фон Гернер) - vācu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem pārstāvjiem minami: Kurzemes provinces muzeja Mītavā (Jelgavas) direktors (1892–1919), Kurzemes literatūras un mākslas biedrības prezidents (1893-1919) vēsturnieks Rūdolfs fon Herners; gleznotāja Grēta fon Hernera (Margareth von Hoerner), gleznotājs Herberts fon Herners (Herbert von Hoerner).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Īles (Ihlen), Gaiķu jeb Muižciema u.c. muižas.
