Atšķirības starp "Hildebranti" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Hildebranti''' (vc. ''von Hildebrandt'', kr. ''фон Гильдебрандт'') - vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs bijis Zviedrijas armijas leitnants Josts fon Hildebrants (''Iost Heinrich von Hildebrandt'', 1676-1731), no Upsalas, kurš 1722. gadā pārgājis Krievijas impērijas dienestā un apmeties uz dzīvi Vidzemē. Tā dēlu Gustavu Vilhelmu (?-1764), Pērnavas garnizona kapteini, un tā pēcnācējus 1764. gadā Krievijas imperatore Katrīna II iecēla dižciltīgo kārtā. XVIII gs. otrajā pusē Sāmsalā apmetās Hildebrantu Reinas atzara pārstāvji, kas ar Rēveles Hildebrantiem bija visai attālos rados. Dzimtas pārstāvji tradicionāli izvēlējās medicīnas vai militāro karjeru. | fon '''Hildebranti''' (vc. ''von Hildebrandt'', kr. ''фон Гильдебрандт'') - vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs bijis Zviedrijas armijas leitnants Josts fon Hildebrants (''Iost Heinrich von Hildebrandt'', 1676-1731), no Upsalas, kurš 1722. gadā pārgājis Krievijas impērijas dienestā un apmeties uz dzīvi Vidzemē. Tā dēlu Gustavu Vilhelmu (?-1764), Pērnavas garnizona kapteini, un tā pēcnācējus 1764. gadā Krievijas imperatore Katrīna II iecēla dižciltīgo kārtā. XVIII gs. otrajā pusē Sāmsalā apmetās Hildebrantu Reinas atzara pārstāvji, kas ar Rēveles Hildebrantiem bija visai attālos rados. Dzimtas pārstāvji tradicionāli izvēlējās medicīnas vai militāro karjeru. | ||
| − | 1764. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: farmaceits, Maskavas universitātes vicedirektors Gotlībs fon Hildebrants (''Gottlieb von Hildebrandt'', kr. ''Готтлиб (Боголюбим) Гильдебрандт''); Rīgas pilsētas arhīva direktors H. fon Hildebrants (1843–1890). | + | 1764. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā kā impērijas dienestā esošie. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: farmaceits, Maskavas universitātes vicedirektors Gotlībs fon Hildebrants (''Gottlieb von Hildebrandt'', kr. ''Готтлиб (Боголюбим) Гильдебрандт''); Rīgas pilsētas arhīva direktors H. fon Hildebrants (1843–1890). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 27. augusts, plkst. 15.49
fon Hildebranti (vc. von Hildebrandt, kr. фон Гильдебрандт) - vācu izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs bijis Zviedrijas armijas leitnants Josts fon Hildebrants (Iost Heinrich von Hildebrandt, 1676-1731), no Upsalas, kurš 1722. gadā pārgājis Krievijas impērijas dienestā un apmeties uz dzīvi Vidzemē. Tā dēlu Gustavu Vilhelmu (?-1764), Pērnavas garnizona kapteini, un tā pēcnācējus 1764. gadā Krievijas imperatore Katrīna II iecēla dižciltīgo kārtā. XVIII gs. otrajā pusē Sāmsalā apmetās Hildebrantu Reinas atzara pārstāvji, kas ar Rēveles Hildebrantiem bija visai attālos rados. Dzimtas pārstāvji tradicionāli izvēlējās medicīnas vai militāro karjeru.
1764. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā kā impērijas dienestā esošie. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: farmaceits, Maskavas universitātes vicedirektors Gotlībs fon Hildebrants (Gottlieb von Hildebrandt, kr. Готтлиб (Боголюбим) Гильдебрандт); Rīgas pilsētas arhīva direktors H. fon Hildebrants (1843–1890).
Resursi internetā par šo tēmu
- Гильдебрандты - Podmoskovnye.ru
- Розовый замок Гильдебрандта, Киев
- Владимир Гильдебрандт. ОТ ДРЕВА ГИЛЬДЕБРАНТОВА (родословные записки о потомках швабских мещан Йодока (Евдоксия) и Георга Гильдепрандтов в Германии, Швеции, России, Польше и иных странах)
- Гильдебрандт, Готлиб (Боголюбим) Христианович - Словари и энциклопедии на Академике
