Atšķirības starp "Hilhens Dāvids" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Dāvids Hilhens''' (''David Hilchen'', 1561.-1610.) - [[humānists]], jurists un [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] zinātājs, Rīgas pilsētas [[sindiks]], [[Hilhena zemes tiesību projekts|Vidzemes zemes tiesību un likumu kodeksa]] (vc. ''Liefländische Landtrechte und Constitutiones'') autors, viens no ''Bibliotheca Rigensis'' dibinātājiem. | + | [[Attēls:Hilchen_Wappen.png|right|thumb|200px|]] |
| + | '''Dāvids fon Hilhens''' (''David von Hilchen'', 1561.-1610.) - [[humānists]], jurists un [[Romiešu tiesības|romiešu tiesību]] zinātājs, Rīgas pilsētas [[sindiks]], [[Hilhena zemes tiesību projekts|Vidzemes zemes tiesību un likumu kodeksa]] (vc. ''Liefländische Landtrechte und Constitutiones'') autors, viens no ''Bibliotheca Rigensis'' dibinātājiem. | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | Dzimis 1561. gadā Rīgā, tirgotāju ģimenē. Studējis Ingolštates, Tībingenes un Heidelbergas universitātē jurisprudenci. Studentu korporāciju ietvaros nodibinājis ciešas saites ar augstākās Polijas un Lietuvas aristokrātijas pārstāvjiem, pēc studijām iekārtojās darbā Polijas lielkanclera Jana Zamoiska kancelejā. 1585. gadā Hilhens kļuva par [[Rīgas rāte]]s sekretāru, bet no 1589. līdz 1600. gadam bija [[sindika]] (juriskonsults). Piedalījās pilsētas sūtniecībās Varšavā un Viļņā, t.sk. kā starpnieks palīdzēja nogludināt Rīgas rātei tik nepatīkamo [[Kalendāra nemieri|Kalendāra nemieru]] izraisīto spriedzi. 1588. gadā panāca pirmās grāmatu spiestuves izveidošanu Rīgā, viens no Rīgas pilsētas bibliotēkas (no [[Reformācija]]s laikā katoļu klosteros un skolās konfiscētajām grāmatām), bāriņu tiesas izveidotājiem, piedalījies pilsētas skolu un rātes kancelejas reformēšanā. 1591. gadā saņēma dižciltību sev un savai ģimenei. 1600. gadā rātes savstarpējās intrigās Hilhena nometne zaudēja, viņš zaudēja savu amatu un bija spiests bēgt uz Poliju. 1609. gadā tika reabilitēts, Rīgā vairs neatgriezās. Miris 1610. gadā Varšavā. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 102.-103. lpp. | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 102.-103. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Thomas Hoffmann. Der Landrechtsentwurf David Hilchens Von 1599 : Ein Livlandisches Rechtszeugnis Polnischer Herrschaft. - Peter Lang GmbH, 2007 - 304 S. ISBN 3631558899 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.lza.lv/ZV/zv002000.htm Stradiņš J. Latvijas un Rīgas intelektuālā vēsture 16. gadsimtā: pamatmeti un pretrunas. // Zinātnes Vēstnesis. 2000. gada 4. decembris: Nr.20.(207.) ISSN 1407-6748] | * [http://www.lza.lv/ZV/zv002000.htm Stradiņš J. Latvijas un Rīgas intelektuālā vēsture 16. gadsimtā: pamatmeti un pretrunas. // Zinātnes Vēstnesis. 2000. gada 4. decembris: Nr.20.(207.) ISSN 1407-6748] | ||
[[Kategorija:H]] | [[Kategorija:H]] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 19. augusts, plkst. 13.51
Dāvids fon Hilhens (David von Hilchen, 1561.-1610.) - humānists, jurists un romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks, Vidzemes zemes tiesību un likumu kodeksa (vc. Liefländische Landtrechte und Constitutiones) autors, viens no Bibliotheca Rigensis dibinātājiem.
Dzimis 1561. gadā Rīgā, tirgotāju ģimenē. Studējis Ingolštates, Tībingenes un Heidelbergas universitātē jurisprudenci. Studentu korporāciju ietvaros nodibinājis ciešas saites ar augstākās Polijas un Lietuvas aristokrātijas pārstāvjiem, pēc studijām iekārtojās darbā Polijas lielkanclera Jana Zamoiska kancelejā. 1585. gadā Hilhens kļuva par Rīgas rātes sekretāru, bet no 1589. līdz 1600. gadam bija sindika (juriskonsults). Piedalījās pilsētas sūtniecībās Varšavā un Viļņā, t.sk. kā starpnieks palīdzēja nogludināt Rīgas rātei tik nepatīkamo Kalendāra nemieru izraisīto spriedzi. 1588. gadā panāca pirmās grāmatu spiestuves izveidošanu Rīgā, viens no Rīgas pilsētas bibliotēkas (no Reformācijas laikā katoļu klosteros un skolās konfiscētajām grāmatām), bāriņu tiesas izveidotājiem, piedalījies pilsētas skolu un rātes kancelejas reformēšanā. 1591. gadā saņēma dižciltību sev un savai ģimenei. 1600. gadā rātes savstarpējās intrigās Hilhena nometne zaudēja, viņš zaudēja savu amatu un bija spiests bēgt uz Poliju. 1609. gadā tika reabilitēts, Rīgā vairs neatgriezās. Miris 1610. gadā Varšavā.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 102.-103. lpp.
- Thomas Hoffmann. Der Landrechtsentwurf David Hilchens Von 1599 : Ein Livlandisches Rechtszeugnis Polnischer Herrschaft. - Peter Lang GmbH, 2007 - 304 S. ISBN 3631558899
