Atšķirības starp "Hiršenhofa" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
  
 
Vācu zemnieku kolonija "Irši" (''Kolonie Hirschenhof'') – 1766.-1939. gadā tajā atradās lielākā vācu kolonija Baltijā. Uz kroņa muižas zemes tika izveidota 1766. gadā (tika atzīts, ka tikai ¼ pagasta zemes tiek apsaimniekota). 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam, bet 2000 iemītniekus un reizē ar viņiem tos Rīgas un citu pilsētu vācu
 
Vācu zemnieku kolonija "Irši" (''Kolonie Hirschenhof'') – 1766.-1939. gadā tajā atradās lielākā vācu kolonija Baltijā. Uz kroņa muižas zemes tika izveidota 1766. gadā (tika atzīts, ka tikai ¼ pagasta zemes tiek apsaimniekota). 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam, bet 2000 iemītniekus un reizē ar viņiem tos Rīgas un citu pilsētu vācu
iedzīvotājus, kuru vecāki un vecvecāki bija nākuši no Iršu kolonijas un pēc pasu ziņām joprojām skaitījās Iršu kolonijai piederīgi deportēja uz Iekškrieviju. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā daļa izsūtīto atgriezās, pagastu atjaunoja.  
+
iedzīvotājus, kuru vecāki un vecvecāki bija nākuši no Iršu kolonijas un pēc pasu ziņām joprojām skaitījās Iršu kolonijai piederīgi deportēja uz Iekškrieviju. Tiesības atgriezties
 +
viņi ieguva 1918. gadā pēc [[Brestas miers|Brestas miera]] līguma noslēgšanas.  
  
 
No Iršiem cēlušies Pirmās republikas laikāpazīstami cilvēki, piemēram, LU profesors ķīmiķis Oskars Lucs, advokāts Kondrāds Dekerts, Francijas kara misijas loceklis Baltijas valstīs, 8. Daugavpils kājn. pulka kareivis, [[LKo]] (Nr.1379) kavalieris Georgs Erhards (''Erhardt Georg'', 1895-1935), 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis, LKo (Nr.3/553) kavalieris Andrejs Ūbergs (''Andrew Uhberg'', 1888-1941) u.c. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju repatriējās uz Vāciju.
 
No Iršiem cēlušies Pirmās republikas laikāpazīstami cilvēki, piemēram, LU profesors ķīmiķis Oskars Lucs, advokāts Kondrāds Dekerts, Francijas kara misijas loceklis Baltijas valstīs, 8. Daugavpils kājn. pulka kareivis, [[LKo]] (Nr.1379) kavalieris Georgs Erhards (''Erhardt Georg'', 1895-1935), 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis, LKo (Nr.3/553) kavalieris Andrejs Ūbergs (''Andrew Uhberg'', 1888-1941) u.c. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju repatriējās uz Vāciju.

Versija, kas saglabāta 2016. gada 31. jūlijs, plkst. 16.53

Hiršenhofa (Hirschenhof) – Irši – Iršu muiža un vācu zemnieku kolonija Vidzemē, Kokneses novadā, Iršu pagastā (līdz 1925. gadam Iršu kolonijas pagasts).

Vācu zemnieku kolonija "Irši" (Kolonie Hirschenhof) – 1766.-1939. gadā tajā atradās lielākā vācu kolonija Baltijā. Uz kroņa muižas zemes tika izveidota 1766. gadā (tika atzīts, ka tikai ¼ pagasta zemes tiek apsaimniekota). 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam, bet 2000 iemītniekus un reizē ar viņiem tos Rīgas un citu pilsētu vācu iedzīvotājus, kuru vecāki un vecvecāki bija nākuši no Iršu kolonijas un pēc pasu ziņām joprojām skaitījās Iršu kolonijai piederīgi deportēja uz Iekškrieviju. Tiesības atgriezties viņi ieguva 1918. gadā pēc Brestas miera līguma noslēgšanas.

No Iršiem cēlušies Pirmās republikas laikāpazīstami cilvēki, piemēram, LU profesors ķīmiķis Oskars Lucs, advokāts Kondrāds Dekerts, Francijas kara misijas loceklis Baltijas valstīs, 8. Daugavpils kājn. pulka kareivis, LKo (Nr.1379) kavalieris Georgs Erhards (Erhardt Georg, 1895-1935), 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis, LKo (Nr.3/553) kavalieris Andrejs Ūbergs (Andrew Uhberg, 1888-1941) u.c. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju repatriējās uz Vāciju.

Resursi internetā par šo tēmu