Atšķirības starp "Hiršheits Harro fon" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimis Rīgā 1925. gada 14. aprīlī, bet 1931. gadā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Aizputē, kur viņa tēvs bija mācītājs un skolotājs. 1939. gadā Harro absolvējis Aizputes skolu, bet tā paša gada beigās [[Vācbaltiešu izceļošana|bija spiests atstāt dzimteni]]. Vācijā iesaukts armijā, piedalījās 2. pasaules karā. | Dzimis Rīgā 1925. gada 14. aprīlī, bet 1931. gadā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Aizputē, kur viņa tēvs bija mācītājs un skolotājs. 1939. gadā Harro absolvējis Aizputes skolu, bet tā paša gada beigās [[Vācbaltiešu izceļošana|bija spiests atstāt dzimteni]]. Vācijā iesaukts armijā, piedalījās 2. pasaules karā. | ||
| − | Pēc kara un atbrīvošanas no gūsta, | + | Pēc kara un atbrīvošanas no gūsta, izmācījās par grāmatu tirgotāju. Kopš 1950. gada darbojās kā grāmatizdevējs, tirgotājs un antikvārs. Kopš 1955. gada izdeva regulāru (4 reizes gadā) Baltijas tēmai veltītu rakstu krājumu. Ir izdevis 500 grāmatu un dažādu krājumu par Baltijas literatūru, vēsturi, vārdnīcas, leksikonus (orientējās uz latviešu oriģinālliteratūras tulkojumu izdošanu vācu valodā un vēlāk arī uz baltvācu autoru izdošanu latviešu valodā), kuri tiek plaši lietoti vēl šodien. Viņš izdevis arī žurnālu "Baltische Hefte", lasīja lekcijas. 2004. gada 17. februārī par nopelniem kultūrā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grādu. |
Miris 2017. gada 30. maijā, apbedīts Bisendorfas kapsētā Vācijā. | Miris 2017. gada 30. maijā, apbedīts Bisendorfas kapsētā Vācijā. | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 25. augusts, plkst. 17.35
Harro fon Hiršheits (Harro Ernst Hermann von Hirschheydt, 1925-2017) - grāmatizdevējs Dr.philol.h.c., Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors.
Dzimis Rīgā 1925. gada 14. aprīlī, bet 1931. gadā ģimene pārcēlusies uz dzīvi Aizputē, kur viņa tēvs bija mācītājs un skolotājs. 1939. gadā Harro absolvējis Aizputes skolu, bet tā paša gada beigās bija spiests atstāt dzimteni. Vācijā iesaukts armijā, piedalījās 2. pasaules karā.
Pēc kara un atbrīvošanas no gūsta, izmācījās par grāmatu tirgotāju. Kopš 1950. gada darbojās kā grāmatizdevējs, tirgotājs un antikvārs. Kopš 1955. gada izdeva regulāru (4 reizes gadā) Baltijas tēmai veltītu rakstu krājumu. Ir izdevis 500 grāmatu un dažādu krājumu par Baltijas literatūru, vēsturi, vārdnīcas, leksikonus (orientējās uz latviešu oriģinālliteratūras tulkojumu izdošanu vācu valodā un vēlāk arī uz baltvācu autoru izdošanu latviešu valodā), kuri tiek plaši lietoti vēl šodien. Viņš izdevis arī žurnālu "Baltische Hefte", lasīja lekcijas. 2004. gada 17. februārī par nopelniem kultūrā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grādu.
Miris 2017. gada 30. maijā, apbedīts Bisendorfas kapsētā Vācijā.
