Atšķirības starp "Holokausts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Holokausts''' (vc. ''Holokaust'', an. ''holocaust'', kr. ''холокост''; no gr. ''holokaustos'' - "sadedzināts") - valsts varas legalizēta, atbalstīta un inspirēta ebreju vajāšana, ieslodzīšana un nogalināšana pēc etniskās un reliģiskās piederības [[Vācija|Vācijā]] un tās okupētajās teritorijās laikā no 1938. līdz 1945. gadam, kā rezultātā fiziski gāja bojā, iespējams, aptuveni 6 000 000 ebreju (precīzs skaits nav zināms, jo statistikas pētījumi nav veikti – parādās 1940. gadu otrajā pusē presē), vēl lielāks skaits bija spiests bēgt no Eiropas. Termins parādījās ASV žurnālistikā 1960 gados un guva plašu izplatību. Ebreju vidē biežāk lieto apzīmējumu "šoa" - "katastrofa".
+
'''Holokausts''' (vc. ''Holokaust'', an. ''holocaust'', kr. ''холокост''; no gr. ''holokaustos'' - "sadedzināts") valsts varas legalizēta, atbalstīta un inspirēta ebreju vajāšana, ieslodzīšana un nogalināšana [[Vācija|Vācijā]] un tās okupētajās teritorijās laikā no 1938. līdz 1945. gadam, kā rezultātā fiziski gāja bojā, iespējams, aptuveni 6 000 000 ebreju (precīzs skaits nav zināms, jo statistikas pētījumi nav veikti – parādās 1940. gadu otrajā pusē presē), vēl lielāks skaits bija spiests bēgt no Eiropas. Termins parādījās ASV žurnālistikā 1960 gados un guva plašu izplatību. Ebreju vidē biežāk lieto apzīmējumu "šoa" - "katastrofa".
  
 
== ==
 
== ==

Versija, kas saglabāta 2017. gada 29. janvāris, plkst. 10.04

Holokausts (vc. Holokaust, an. holocaust, kr. холокост; no gr. holokaustos - "sadedzināts") – valsts varas legalizēta, atbalstīta un inspirēta ebreju vajāšana, ieslodzīšana un nogalināšana Vācijā un tās okupētajās teritorijās laikā no 1938. līdz 1945. gadam, kā rezultātā fiziski gāja bojā, iespējams, aptuveni 6 000 000 ebreju (precīzs skaits nav zināms, jo statistikas pētījumi nav veikti – parādās 1940. gadu otrajā pusē presē), vēl lielāks skaits bija spiests bēgt no Eiropas. Termins parādījās ASV žurnālistikā 1960 gados un guva plašu izplatību. Ebreju vidē biežāk lieto apzīmējumu "šoa" - "katastrofa".

Literatūra un avoti par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 287. lpp.
  • Ezergailis Andrievs. "Vadoņa pavēle" un SS brigādenfīrera Dr. Valtera Štālekera 1941. gada 6. augusta memorands. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 108.-114. lpp.
  • Vestermanis Marģers. Par dažām holokausta problēmām Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 114.-126. lpp.
  • Ezergailis Andrievs. Holokausta pētīšanas problēmas. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 126.-130. lpp.
  • Vestermanis Marģers. Par dažām holokausta problēmām Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.2., 122.-131. lpp.
  • Ezergailis Andrievs. Holokausta pētīšanas problēmas. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.2., 131.-138. lpp.
  • Ezergailis Andrievs, Vīksne Rudīte. Ebreju iznīcināšana Subatē. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1998. Nr.4., 101.-118. lpp.
  • Ezergailis Andrievs. Pašaizsardzību komandantūru loma holokaustā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1999. Nr.3., 107.-118. lpp.

  • Antisemitism in Eastern Europe: History and Present in Comparison. / Hans-Christian Petersen, Samuel Salzborn (Hrsg.) - Peter Lang Gmbh. Internationaler Verlag der Wissenschaften: Frankfurt am Main, 2010
  • Katrin Reichelt. Lettland unter deutscher Besatzung 1941–1944. Der lettische Anteil am Holocaust. - Metropol Verlag: Berlin, 2011

Resursi internetā par šo tēmu