Atšķirības starp "Holteji" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Holtei_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Holtei_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | Baroni fon '''Holteji''' (vc. ''von Holtei, Holtey'', kr. ''фон Гольтей'') - valoņu izcelsmes (Vestfāle) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Prūsijā un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas Livonijas atzara aizsācējs ir Hugo fon Holtejs (''Hugo von Holtei'', ?-1558), kurš 1548. gadā ieradās Kurzemē. Ap 1580. gadu dzimtas Vestfāles līnija izmira. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas karaļa ģenerālis Karls Frīdrihs Aleksandrs fon Holtejs; dzejnieks, rakstnieks, Rīgas teātra direktors (1837-1839) Karls fon Holtejs (''Karl Eduard von Holtei'', 1798-1880), Rīgas Pilsētas teātra aktrise Jūlija fon Holteja (1809–1838). | + | Baroni fon '''Holteji''' (vc. ''von Holtei, Holtey'', kr. ''фон Гольтей'') - valoņu izcelsmes (Vestfāle) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Prūsijā un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas Livonijas atzara aizsācējs ir Hugo fon Holtejs (''Hugo von Holtei'', ?-1558), kurš 1548. gadā ieradās Kurzemē. Ap 1580. gadu dzimtas Vestfāles līnija izmira. 1841. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. 1853. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu. |
| + | |||
| + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas karaļa ģenerālis Karls Frīdrihs Aleksandrs fon Holtejs; dzejnieks, rakstnieks, Rīgas teātra direktors (1837-1839) Karls fon Holtejs (''Karl Eduard von Holtei'', 1798-1880), Rīgas Pilsētas teātra aktrise Jūlija fon Holteja (1809–1838). | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pūņu (''Puhnen, Puhnieschen''), Asares (''Assern''), kroņa Vidusmuiža (''Mittelhof''), Plepju (''Pleppenhof''), Vecsātu (''Alt-Sahten'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pūņu (''Puhnen, Puhnieschen''), Asares (''Assern''), kroņa Vidusmuiža (''Mittelhof''), Plepju (''Pleppenhof''), Vecsātu (''Alt-Sahten'') u.c. [[muiža]]s. | ||
| 16. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
* [http://www.allaces.ru/p/peopleg.php?id=715 Хубертус Барон фон Холти] | * [http://www.allaces.ru/p/peopleg.php?id=715 Хубертус Барон фон Холти] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2016. gada 2. janvāris, plkst. 12.53
Baroni fon Holteji (vc. von Holtei, Holtey, kr. фон Гольтей) - valoņu izcelsmes (Vestfāle) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Prūsijā un Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas Livonijas atzara aizsācējs ir Hugo fon Holtejs (Hugo von Holtei, ?-1558), kurš 1548. gadā ieradās Kurzemē. Ap 1580. gadu dzimtas Vestfāles līnija izmira. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz baronu titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas karaļa ģenerālis Karls Frīdrihs Aleksandrs fon Holtejs; dzejnieks, rakstnieks, Rīgas teātra direktors (1837-1839) Karls fon Holtejs (Karl Eduard von Holtei, 1798-1880), Rīgas Pilsētas teātra aktrise Jūlija fon Holteja (1809–1838).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pūņu (Puhnen, Puhnieschen), Asares (Assern), kroņa Vidusmuiža (Mittelhof), Plepju (Pleppenhof), Vecsātu (Alt-Sahten) u.c. muižas.
Resursi internetā par šo tēmu
- Seite der Familie von Holtey
- Lebendiges Mittelalter - Mittelaltermärkte, Schulbesuche, Museumsvorführunge
