Atšķirības starp "Huss Jans" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Jans Huss''' (''Johnes Hus'', ~1370.-1415.) - katoļu garīdznieks, teologs, kristīgais fundamentālists, t.s. husītu karu inspirētājs. | '''Jans Huss''' (''Johnes Hus'', ~1370.-1415.) - katoļu garīdznieks, teologs, kristīgais fundamentālists, t.s. husītu karu inspirētājs. | ||
| − | Pēc izcelsmes [[Zemniecība|zemnieks]], it kā dzimis Husinecas ciemā Bohēmijā. Pieaudzis, izvēlējās [[Romas Katoļu Baznīca|garīdznieka]] karjeru. 1369. gadā nosūtīts studēt Prāgas [[Universitāte|universitātē]]. Studiju laikā iepazinās ar [[Viklifs Džons|Džona Viklifa]] mācību, kuru pilnībā pieņēma. 1396. saņēmis [[Septiņas brīvās mākslas|brīvo mākslu]] maģistra grādu, 1370. gadā iesvētīts par priesteri un norīkots uz Sv.Mihaila baznīcu Prāgā. Ievēlēts par Brīvo mākslu fakultātes [[Dekāns|dekānu]]. 1402. gadā - darbā Bētlemes [[Kapela|kapelā]] (''Betlémská kaple'') pie čehu draudzes kā sludinātājs. Paralēli garīdznieka darbībai, turpināja pasniegt universitātē, vairākkārt ievēlēts par tās [[Rektors|rektoru]] (1402.-1403.; 1409.-1410.). Savos sprediķos aizvien asāk vērsās pret laicīgo dzīvi, sludināja Baznīcas "attīrīšanos", rituālu samazināšanu, Baznīcas zemju un mantas sekularizāciju, stingrāku ticību u.c. reliģijas reformas, kā arī tīri laicīgās kārtības mainīšanu: personiskās atkarības atcelšanu, kārtu tiesību izlīdzināšanu, īpašuma vienlīdzību un kopību, Baznīcas hierarhijas un varas aparāta likvidēšanu. Savas idejas pamatoja ar Svētajiem Rakstiem, kurus viņš pārtulkoja čehu valodā. | + | Pēc izcelsmes [[Zemniecība|zemnieks]], it kā dzimis Husinecas ciemā Bohēmijā. Pieaudzis, izvēlējās [[Romas Katoļu Baznīca|garīdznieka]] karjeru. 1369. gadā nosūtīts studēt Prāgas [[Universitāte|universitātē]]. Studiju laikā iepazinās ar [[Viklifs Džons|Džona Viklifa]] mācību, kuru pilnībā pieņēma. 1396. saņēmis [[Septiņas brīvās mākslas|brīvo mākslu]] maģistra grādu, 1370. gadā iesvētīts par priesteri un norīkots uz Sv.Mihaila baznīcu Prāgā. Ievēlēts par Brīvo mākslu fakultātes [[Dekāns|dekānu]]. 1402. gadā - darbā Bētlemes [[Kapela|kapelā]] (''Betlémská kaple'') pie čehu draudzes kā sludinātājs. Paralēli garīdznieka darbībai, turpināja pasniegt universitātē, vairākkārt ievēlēts par tās [[Rektors|rektoru]] (1402.-1403.; 1409.-1410.). Savos sprediķos aizvien asāk vērsās pret laicīgo dzīvi, sludināja Baznīcas "attīrīšanos", rituālu samazināšanu, Baznīcas zemju un mantas sekularizāciju, stingrāku ticību u.c. reliģijas reformas, kā arī tīri laicīgās kārtības mainīšanu: personiskās atkarības atcelšanu, kārtu tiesību izlīdzināšanu, īpašuma vienlīdzību un kopību, Baznīcas hierarhijas un valsts varas aparāta likvidēšanu, [[Celibāts|celibāta]] atcelšanu u.tml. Savas idejas pamatoja ar Svētajiem Rakstiem, kurus viņš pārtulkoja čehu valodā. Šie sprediķi kļuva ļoti populāri gan zemāko slāņu, gan čehu [[pilsonība]]s un [[bruņniecība]]s vidū. 1410. gadā tika padzīts no visiem amatiem, pameta Prāgu un devās klejot un sludināt Bohēmijas dienvidos. 1415. gadā Konstances koncilā tika uzklausīti Husa apsūdzētāji un piekritēji, izanalizēta tā mācība un atzīta par [[Herēze|herēzi]], jo pārāk atšķīrās no vispārpieņemtajiem ticības kanoniem - pēc koncila lēmuma Husu kā herētiķi sadedzināja sārtā. |
Skat. arī: [[husīti]], [[hernhūtisms]] | Skat. arī: [[husīti]], [[hernhūtisms]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. jūlijs, plkst. 06.42
Jans Huss (Johnes Hus, ~1370.-1415.) - katoļu garīdznieks, teologs, kristīgais fundamentālists, t.s. husītu karu inspirētājs.
Pēc izcelsmes zemnieks, it kā dzimis Husinecas ciemā Bohēmijā. Pieaudzis, izvēlējās garīdznieka karjeru. 1369. gadā nosūtīts studēt Prāgas universitātē. Studiju laikā iepazinās ar Džona Viklifa mācību, kuru pilnībā pieņēma. 1396. saņēmis brīvo mākslu maģistra grādu, 1370. gadā iesvētīts par priesteri un norīkots uz Sv.Mihaila baznīcu Prāgā. Ievēlēts par Brīvo mākslu fakultātes dekānu. 1402. gadā - darbā Bētlemes kapelā (Betlémská kaple) pie čehu draudzes kā sludinātājs. Paralēli garīdznieka darbībai, turpināja pasniegt universitātē, vairākkārt ievēlēts par tās rektoru (1402.-1403.; 1409.-1410.). Savos sprediķos aizvien asāk vērsās pret laicīgo dzīvi, sludināja Baznīcas "attīrīšanos", rituālu samazināšanu, Baznīcas zemju un mantas sekularizāciju, stingrāku ticību u.c. reliģijas reformas, kā arī tīri laicīgās kārtības mainīšanu: personiskās atkarības atcelšanu, kārtu tiesību izlīdzināšanu, īpašuma vienlīdzību un kopību, Baznīcas hierarhijas un valsts varas aparāta likvidēšanu, celibāta atcelšanu u.tml. Savas idejas pamatoja ar Svētajiem Rakstiem, kurus viņš pārtulkoja čehu valodā. Šie sprediķi kļuva ļoti populāri gan zemāko slāņu, gan čehu pilsonības un bruņniecības vidū. 1410. gadā tika padzīts no visiem amatiem, pameta Prāgu un devās klejot un sludināt Bohēmijas dienvidos. 1415. gadā Konstances koncilā tika uzklausīti Husa apsūdzētāji un piekritēji, izanalizēta tā mācība un atzīta par herēzi, jo pārāk atšķīrās no vispārpieņemtajiem ticības kanoniem - pēc koncila lēmuma Husu kā herētiķi sadedzināja sārtā.
Skat. arī: husīti, hernhūtisms
Literatūra par šo tēmu
- Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5
