Atšķirības starp "Ieroču SS" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Die_Uniformen_der_SS-Verfügungstruppe.jpg|right|thumb|150px|SS karavīru uniforma]]
 
[[Attēls:Die_Uniformen_der_SS-Verfügungstruppe.jpg|right|thumb|150px|SS karavīru uniforma]]
'''Ieroču SS''' (vāc. ''Waffen-SS'') - [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā īpašas [[Apsardzes spēki|SS]] juridiski pakļautas karaspēka daļas, jeb '''[[Leģions|leģioni]]''' (''Legion''): no okupēto teritoriju iedzīvotājiem brīvprātīgi vai piespiedu mobilizācijas kārtā komplektētās karaspēka daļas [[Trešais reihs|Trešā reiha]] militārajām vajadzībām, juridiski pakļautas nevis armijas vadībai, bet [[Apsardzes spēki|SS]].<ref>Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts [[PSRS Valsts drošības komiteja|VDK]], bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens ''Waffen SS'' karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, [[Vērmahts|vērmahta]] papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet [[Apsardzes spēki|SS]] kā paramilitārai struktūrai - izveidojot ''Waffen SS'' karaspēka daļas (''de jure'' pakļautas SS, bet ''de facto'' - vērmahtam), - t.i. ''de iure'' nebija karavīri bet palīgspēki, kaut ''de facto'' tika izveidotas pilntiesības kaujas daļas.</ref> Kopā tika izveidotas 38 ''ieroču SS'' divīzijas. SS pakļautajā karaspēkā izveidoja franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāliešu, baltkrievu, kazaku, horvātu, latviešu, igauņu un citu tautu divīzijas vai mazākas vienības, t.s. "leģionus". Īpaša parādība SS karaspēkā bija musulmaņu vienības - piemēram, austrumturku ieroču vienība, tatāru kalnu brigāde vai Balkānos dzīvojošo musulmaņu pulki un divīzijas. 1944. gadā ieroču SS karaspēkā pavisam dienēja vairāk nekā 910 000 vīru. No tiem aptuveni 57% nebija Vācijas vācieši.     
+
'''Ieroču SS''' (vāc. ''Waffen-SS'') - [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā īpašas [[Apsardzes spēki|SS]] juridiski pakļautas karaspēka daļas, jeb '''[[Leģions|leģioni]]''' (''Legion''): no okupēto teritoriju iedzīvotājiem brīvprātīgi vai piespiedu mobilizācijas kārtā komplektētās karaspēka daļas [[Trešais reihs|Trešā reiha]] militārajām vajadzībām, juridiski pakļautas nevis armijas vadībai, bet [[Apsardzes spēki|SS]].<ref>Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts [[PSRS Valsts drošības komiteja|VDK]], bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens ''Waffen SS'' karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, [[Vērmahts|vērmahta]] papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet [[Apsardzes spēki|SS]] kā paramilitārai struktūrai - izveidojot ''Waffen SS'' karaspēka daļas (''de jure'' pakļautas SS, bet ''de facto'' - vērmahtam), - t.i. ''de iure'' nebija karavīri bet palīgspēki, kaut ''de facto'' tika izveidotas pilntiesīgas kaujas daļas.</ref> Kopā tika izveidotas 38 ''ieroču SS'' divīzijas. SS pakļautajā karaspēkā izveidoja franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāliešu, baltkrievu, kazaku, horvātu, latviešu, igauņu un citu tautu divīzijas vai mazākas vienības, t.s. "leģionus". Īpaša parādība SS karaspēkā bija musulmaņu vienības - piemēram, austrumturku ieroču vienība, tatāru kalnu brigāde vai Balkānos dzīvojošo musulmaņu pulki un divīzijas. 1944. gadā ieroču SS karaspēkā pavisam dienēja vairāk nekā 910 000 vīru. No tiem aptuveni 57% nebija Vācijas vācieši.     
  
 
===== Ieroču SS divīzijas =====
 
===== Ieroču SS divīzijas =====

Versija, kas saglabāta 2011. gada 14. janvāris, plkst. 07.39

SS karavīru uniforma

Ieroču SS (vāc. Waffen-SS) - 2. Pasaules kara laikā īpašas SS juridiski pakļautas karaspēka daļas, jeb leģioni (Legion): no okupēto teritoriju iedzīvotājiem brīvprātīgi vai piespiedu mobilizācijas kārtā komplektētās karaspēka daļas Trešā reiha militārajām vajadzībām, juridiski pakļautas nevis armijas vadībai, bet SS.[1] Kopā tika izveidotas 38 ieroču SS divīzijas. SS pakļautajā karaspēkā izveidoja franču, valoņu, ukraiņu, krievu, itāliešu, baltkrievu, kazaku, horvātu, latviešu, igauņu un citu tautu divīzijas vai mazākas vienības, t.s. "leģionus". Īpaša parādība SS karaspēkā bija musulmaņu vienības - piemēram, austrumturku ieroču vienība, tatāru kalnu brigāde vai Balkānos dzīvojošo musulmaņu pulki un divīzijas. 1944. gadā ieroču SS karaspēkā pavisam dienēja vairāk nekā 910 000 vīru. No tiem aptuveni 57% nebija Vācijas vācieši.

Ieroču SS divīzijas

Atsauces un piezīmes

  1. Līdzīgi kā PSRS Robežapsardzes karaspēks juridiski bija pakļauts VDK, bet obligātā iesaukuma robežsargi nekādi nebija VDK darbinieki, arī neviens Waffen SS karavīrs kā nevācietis nevarēja būt SS biedrs. Šāda juridiskā pakļautība radās tāpēc, kara likumi un starptautiskās tiesības (1899. un 1907. gada Hāgas konvencijas u.c.) liedza mobilizēt okupēto zemju iedzīvotājus armijā, vērmahta papildināšana ar okupēto valstu pilsoņiem tika atrisināta tā, ka mobilizējamie okupēto zemju iedzīvotāji tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā paramilitārai struktūrai - izveidojot Waffen SS karaspēka daļas (de jure pakļautas SS, bet de facto - vērmahtam), - t.i. de iure nebija karavīri bet palīgspēki, kaut de facto tika izveidotas pilntiesīgas kaujas daļas.

Resursi internetā par šo tēmu