Atšķirības starp "Ikšķiles bīskapija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Ikšķiles bīskapija''' (''episcopatus Ixscolanensis'') - Brēmenes [[metropolija]]s [[bīskapija]] [[Livonija|Livonijā]], kuru ar Polockas [[Kņazs|kņaza]] Valdemāra atļauju Daugavas lejtecē izveidoja Brēmenes [[Bīskaps|arhibīskapa]] Hartviga II par bīskapu iesvētītais Zēgebergas abatijas [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] [[Klosteris|klostera]] [[kanoniķis]] Holšteinā Meinards 1186. gadā, un kas pastāvēja līdz 1201. gadam, kad tika pārveidota par [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapiju]]. Veltīta Debesīs uzņemtās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Pēc Lībekas Arnolda (''Arnoldi chronica'') sniegtajām ziņām, bīskaps Meinards 1186. gadā Līvzemē nodibina bīskapijas sēdekli. Hronika šo faktu tuvāk nedatē, vienīgi tikai piemin, ka Brēmenes arhibīskaps Meinardu iesvētī par bīskapu [[Ikšķiles pils|Ikšķiles]] un [[Salaspils pils|Salaspils]] piļu celšanas starplaikā. Dokumentos bīskapijas sēdekļa nodibināšana datēta ar 1188. gadu, kad 1. oktobrī Meinardu bīskapa amatā apstiprināja [[pāvests]] [[Klements III (pāvests)|Klements III]]. Bīskapa rezidence atradās Ikšķilē. 1186. gadā tika izveidots [[Mūks|mūku]] [[konvents]] – [[domkapituls]] (''conventus fratrum''), kuram pieņēma [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu ordeņa]] statūtus.
+
'''Ikšķiles bīskapija''' (''episcopatus Ixscolanensis'') - Brēmenes [[metropolija]]s [[bīskapija]] [[Livonija|Livonijā]], kuru ar Polockas [[Kņazs|kņaza]] Valdemāra atļauju Daugavas lejtecē izveidoja Brēmenes [[Bīskaps|arhibīskapa]] Hartviga II par bīskapu iesvētītais Lībekas pilsētas Zēgebergas abatijas [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu]] [[Klosteris|klostera]] [[kanoniķis]] Meinards 1186. gadā, un kas pastāvēja līdz 1201. gadam, kad tika pārveidota par [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapiju]]. Veltīta Debesīs uzņemtās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Pēc Lībekas Arnolda (''Arnoldi chronica'') sniegtajām ziņām, bīskaps Meinards 1186. gadā Līvzemē nodibina bīskapijas sēdekli. Hronika šo faktu tuvāk nedatē, vienīgi tikai piemin, ka Brēmenes arhibīskaps Meinardu iesvētī par bīskapu [[Ikšķiles pils|Ikšķiles]] un [[Salaspils pils|Salaspils]] piļu celšanas starplaikā. Dokumentos bīskapijas sēdekļa nodibināšana datēta ar 1188. gadu, kad 1. oktobrī Meinardu bīskapa amatā apstiprināja [[pāvests]] [[Klements III (pāvests)|Klements III]]. Bīskapa rezidence atradās Ikšķilē. 1186. gadā tika izveidots [[Mūks|mūku]] [[konvents]] – [[domkapituls]] (''conventus fratrum''), kuram pieņēma [[Augustīniešu ordenis|augustīniešu ordeņa]] statūtus.
  
 
'''Ikšķiles bīskapi:'''
 
'''Ikšķiles bīskapi:'''

Versija, kas saglabāta 2008. gada 8. novembris, plkst. 21.33

Ikšķiles bīskapija (episcopatus Ixscolanensis) - Brēmenes metropolijas bīskapija Livonijā, kuru ar Polockas kņaza Valdemāra atļauju Daugavas lejtecē izveidoja Brēmenes arhibīskapa Hartviga II par bīskapu iesvētītais Lībekas pilsētas Zēgebergas abatijas augustīniešu klostera kanoniķis Meinards 1186. gadā, un kas pastāvēja līdz 1201. gadam, kad tika pārveidota par Rīgas bīskapiju. Veltīta Debesīs uzņemtās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Pēc Lībekas Arnolda (Arnoldi chronica) sniegtajām ziņām, bīskaps Meinards 1186. gadā Līvzemē nodibina bīskapijas sēdekli. Hronika šo faktu tuvāk nedatē, vienīgi tikai piemin, ka Brēmenes arhibīskaps Meinardu iesvētī par bīskapu Ikšķiles un Salaspils piļu celšanas starplaikā. Dokumentos bīskapijas sēdekļa nodibināšana datēta ar 1188. gadu, kad 1. oktobrī Meinardu bīskapa amatā apstiprināja pāvests Klements III. Bīskapa rezidence atradās Ikšķilē. 1186. gadā tika izveidots mūku konventsdomkapituls (conventus fratrum), kuram pieņēma augustīniešu ordeņa statūtus.

Ikšķiles bīskapi:

Literatūra

  • Kučinskis, S. J. Svētais Meinards – Latvijas apustulis. – Rīgas Romas Katoļu garīgais seminārs: Rīga, 1993.

Resursi internetā par šo tēmu