Interdikts

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 13. februāris, plkst. 19.23, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Interdikts (lat. interdictum - aizliegums) - aizliegums noturēt dievkalpojumus. Baznīcas sods garīdzniekam, ar kuru tam tika aizliegta kulta kalpošanas funkciju izpilde, garīgo pakalpojumu sniegšana ticīgajiem, vai arī sods laicīgajiem zemes gungiem, aizliedzot klēram to zemēs vadīt dievkalpojumus u.c. reliģiskus rituālus.

Ieteicamā literatūra

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 332. lpp.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 178. lpp.