Atšķirības starp "Irmlau" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Irmlau''' (latv. '''Irlava''', mūsd. '''Vaski''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī. | + | '''Irmlau''' (''Irmlow, Irmelau''; latv. '''Irlava''', mūsd. '''Vaski''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī, Irlavas pagastā. |
| − | Sākotnēji hercoga muiža, bet | + | Sākotnēji hercoga muiža, bet 1780. gadā to īpašumā ieguva [[Kurzemes bruņniecība]], kas muižu iznomāja. Irlavas muižas saimniecībā ietilpa degvīna dedzinātava, maltuve, ādu mītuve, seglinieku darbnīca, kā arī Irlavas krogs. Kungu ēka bijusi visai vienkārša divstāvu celtne, kurā visinteresantākā bijusi oriģināla veranda ar koka kolonnām. No ēkas saglabājušies vairs tikai pamati un atsevišķi ārsienu fragmenti. Mazais parks gājis bojā, taču uz Abavas pusi redzamas kādreizējās alejas paliekas. |
| + | |||
| + | 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], Irlavas muižas zemi sadalot jaunsaimniecībās. Muižas kungu namā ierīkota Valsts Zēnu labošanas un audzināšanas iestāde (1929. gadā pārdēvēta par Valsts Nepilngadīgo zemkopības un amatniecības koloniju), kas pastāvēja līdz 1944. gadam. 1953. gadā tas kļuva par [[padomju saimniecība]]s "Irlava" administratīvo centru. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 8. augusts, plkst. 12.00
Irmlau (Irmlow, Irmelau; latv. Irlava, mūsd. Vaski) - muiža Tukuma apriņķī, Irlavas pagastā.
Sākotnēji hercoga muiža, bet 1780. gadā to īpašumā ieguva Kurzemes bruņniecība, kas muižu iznomāja. Irlavas muižas saimniecībā ietilpa degvīna dedzinātava, maltuve, ādu mītuve, seglinieku darbnīca, kā arī Irlavas krogs. Kungu ēka bijusi visai vienkārša divstāvu celtne, kurā visinteresantākā bijusi oriģināla veranda ar koka kolonnām. No ēkas saglabājušies vairs tikai pamati un atsevišķi ārsienu fragmenti. Mazais parks gājis bojā, taču uz Abavas pusi redzamas kādreizējās alejas paliekas.
1919. gada 16. janvārī LSPR varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija tika veikta otru reizi, Irlavas muižas zemi sadalot jaunsaimniecībās. Muižas kungu namā ierīkota Valsts Zēnu labošanas un audzināšanas iestāde (1929. gadā pārdēvēta par Valsts Nepilngadīgo zemkopības un amatniecības koloniju), kas pastāvēja līdz 1944. gadam. 1953. gadā tas kļuva par padomju saimniecības "Irlava" administratīvo centru.
Literatūra par šo tēmu
- Ozola Agrita. Muižu stāsti : izstādes katalogs. - Tukuma muzejs: Tukums, 2009., 94.-101. lpp. ISBN 978-0034-8036-1-1
