Atšķirības starp "Irmlau" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Irmlau''' (latv. '''Irlava''', mūsd. '''Vaski''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī. | '''Irmlau''' (latv. '''Irlava''', mūsd. '''Vaski''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī. | ||
| − | Sākotnēji hercoga muiža, bet ar Polijas karaļa Staņislava Augusta (1764-1795) labvēlību, to ieguva [[Kurzemes bruņniecība]], kas to iznomājusi. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], | + | Sākotnēji hercoga muiža, bet ar Polijas karaļa Staņislava Augusta (1764-1795) labvēlību, to ieguva [[Kurzemes bruņniecība]], kas to iznomājusi. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], Irlavas muižas zemi sadalot jaunsaimniecībās. Muižas kungu namā ierīkota Valsts Zēnu labošanas un audzināšanas iestāde (1929. gadā pārdēvēta par Valsts Nepilngadīgo zemkopības un amatniecības koloniju), kas pastāvēja līdz 1944. gadam. 1953. gadā tas kļuva par [[padomju saimniecība]]s "Irlava" administratīvo centru. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 6. augusts, plkst. 16.43
Irmlau (latv. Irlava, mūsd. Vaski) - muiža Tukuma apriņķī.
Sākotnēji hercoga muiža, bet ar Polijas karaļa Staņislava Augusta (1764-1795) labvēlību, to ieguva Kurzemes bruņniecība, kas to iznomājusi. 1919. gada 16. janvārī LSPR varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija tika veikta otru reizi, Irlavas muižas zemi sadalot jaunsaimniecībās. Muižas kungu namā ierīkota Valsts Zēnu labošanas un audzināšanas iestāde (1929. gadā pārdēvēta par Valsts Nepilngadīgo zemkopības un amatniecības koloniju), kas pastāvēja līdz 1944. gadam. 1953. gadā tas kļuva par padomju saimniecības "Irlava" administratīvo centru.
Literatūra par šo tēmu
- Ozola Agrita. Muižu stāsti : izstādes katalogs. - Tukuma muzejs: Tukums, 2009., 94.-101. lpp. ISBN 978-0034-8036-1-1
