Atšķirības starp "Jasa" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Jasa''' (no mng. ''ёс'' - "tradīcija"; ''iasa-name-ij buzurg'' - "Lielā jasas grāmata"; an. ''Yasa'', kr. ''Яса'') - [[Čingiz-hans|Čingiz-hana]] izteiktie un laikabiedru pierakstītie tiesību pamatprincipi. Tika izsludināta lielajā kurultajā 1206. gadā, pārskatīta un papildināta 1218. gadā, vēlreiz 1225. gadā pēdējā tās variantā. Pēc [[Mongoļu impērija]]s sašķelšanās atsevišķās suverēnās valstīs, Jasa saglabājās kā pamatlikums lielā daļā no tām līdz pat XVI gs. pirmajai pusei, atsevišķiem tās pantiem iekļaujoties vēlākos lokālo likumu krājumos.
+
'''Jasa''' (no mng. ''ёс'' - "tradīcija"; ''Их засаг хууль'' - "Lielā varas tradīcija"; an. ''Yassa'', vc. ''Jassa'', kr. ''Яса'') - [[Čingiz-hans|Čingiz-hana]] izteiktie un laikabiedru pierakstītie tiesību pamatprincipi, kas tika apkopoti vienā kodeksā, kuru kā likumu bija jāievēro [[Mongoļu impērija]]s aristokrātijai. Tika izsludināta lielajā kurultajā 1206. gadā, pārskatīta un papildināta 1218. gadā, vēlreiz 1225. gadā pēdējā tās variantā. Pēc [[Mongoļu impērija]]s sašķelšanās atsevišķās suverēnās valstīs, Jasa saglabājās kā pamatlikums lielā daļā no tām līdz pat XVI gs. pirmajai pusei, atsevišķiem tās pantiem ietejkmējot vēlākos lokālo likumu krājumus. Līdz mūsu dienām pilns Jasas teksts nav saglabājies, taču tās pamattēzes zināmas no vēlākiem pārstāstiem un citējumiem.
  
 
Skat. arī: [[bilikas]]
 
Skat. arī: [[bilikas]]
 +
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 +
* Крадин Н. Н., Скрынникова Т. Д. Империя Чингис-хана. - Восточная литература: Москва, 2006. ISBN 5-02-018521-3
 +
----
 +
* Rüdiger Wolfrum: Das Recht der Mongolei unter Dschingis Khan und seinen Nachfolgern: Die Bedeutung des Rechts in nicht-staatlich verfassten Gesellschaften. // Verfassung und Recht in Übersee (VRÜ). 39. Jg., 2006, S. 5-17.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://www.coldsiberia.org/webdoc9.htm The Yasa of Chingis Khan. A code of honor, dignity and excellence]
 +
* [http://web.archive.org/web/20060112130533/http://www.geocities.com/Athens/Pantheon/3055/yasa.htm Yasa: The law of the People]
 +
----
 
* [http://oldevrasia.ru/library/Aleksandr-Domanin_Mongolskaya-imperiya-CHingizidov--CHingiskhan-i-ego-preemniki/18 Александр Доманин. Приложение 2. Великая Яса и Билик. // Монгольская империя Чингизидов. Чингисхан и его преемники]
 
* [http://oldevrasia.ru/library/Aleksandr-Domanin_Mongolskaya-imperiya-CHingizidov--CHingiskhan-i-ego-preemniki/18 Александр Доманин. Приложение 2. Великая Яса и Билик. // Монгольская империя Чингизидов. Чингисхан и его преемники]
 +
* [http://www.kulichki.com/%7Egumilev/HD/hd110a.htm#hd110atext200 Фрагменты Ясы, реконструированные на основании разных источников]
  
 
[[Kategorija:Vēstures avoti]]
 
[[Kategorija:Vēstures avoti]]
 
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]]
 
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]]

Versija, kas saglabāta 2014. gada 13. maijs, plkst. 09.13

Jasa (no mng. ёс - "tradīcija"; Их засаг хууль - "Lielā varas tradīcija"; an. Yassa, vc. Jassa, kr. Яса) - Čingiz-hana izteiktie un laikabiedru pierakstītie tiesību pamatprincipi, kas tika apkopoti vienā kodeksā, kuru kā likumu bija jāievēro Mongoļu impērijas aristokrātijai. Tika izsludināta lielajā kurultajā 1206. gadā, pārskatīta un papildināta 1218. gadā, vēlreiz 1225. gadā pēdējā tās variantā. Pēc Mongoļu impērijas sašķelšanās atsevišķās suverēnās valstīs, Jasa saglabājās kā pamatlikums lielā daļā no tām līdz pat XVI gs. pirmajai pusei, atsevišķiem tās pantiem ietejkmējot vēlākos lokālo likumu krājumus. Līdz mūsu dienām pilns Jasas teksts nav saglabājies, taču tās pamattēzes zināmas no vēlākiem pārstāstiem un citējumiem.

Skat. arī: bilikas

Literatūra par šo tēmu

  • Крадин Н. Н., Скрынникова Т. Д. Империя Чингис-хана. - Восточная литература: Москва, 2006. ISBN 5-02-018521-3

  • Rüdiger Wolfrum: Das Recht der Mongolei unter Dschingis Khan und seinen Nachfolgern: Die Bedeutung des Rechts in nicht-staatlich verfassten Gesellschaften. // Verfassung und Recht in Übersee (VRÜ). 39. Jg., 2006, S. 5-17.

Resursi internetā par šo tēmu