Atšķirības starp "Juškēvičs Jans" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1886. gada 14. jūlijā Rīgā, poļu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] amatnieka ģimenē. Dzimtā valoda – vācu. Luterānis (menonīts). Mācījies Rīgas pilsētas reālskolā (vācu mācību valoda). Kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, piedalījies karā ar Japānu, ievainots. | Dzimis 1886. gada 14. jūlijā Rīgā, poļu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] amatnieka ģimenē. Dzimtā valoda – vācu. Luterānis (menonīts). Mācījies Rīgas pilsētas reālskolā (vācu mācību valoda). Kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, piedalījies karā ar Japānu, ievainots. | ||
| − | Atgriezies no kara, pievērsās publicistikai un vēsturei. Pirmā publikācija 1910. gadā "Kaujas tēlojums no japāņu kara", 1911. gadā pirmā zinātniskā publikācija, pētījums par prūšu melno huzāru iznīcināšanu Olaines Tīreļos 1812. gadā. Absolvējis Rīgas vācu Herdera institūta filoloģijas nodaļu. 1920.-30. gados bijis Rīgas pilsētas arhivārs. Kopš 1929. gada – Pieminekļu valdes darbinieks. | + | Atgriezies no kara, pievērsās publicistikai un vēsturei. Pirmā publikācija 1910. gadā "Kaujas tēlojums no japāņu kara", 1911. gadā pirmā zinātniskā publikācija, pētījums par prūšu melno huzāru iznīcināšanu Olaines Tīreļos 1812. gadā. Absolvējis Rīgas vācu Herdera institūta filoloģijas nodaļu. Iemācījies latviešu valodu un sācis rakstīt tajā. 1920.-30. gados bijis Rīgas pilsētas arhivārs. Kopš 1929. gada – Pieminekļu valdes darbinieks. Savos pētījumos īpaši pievērsies Kurzemes un Zemgales hercogistes posmam Latvijas vēsturē, kā arī Rīgas pilsētai XV-XVI gs. Daudz strādājis Zviedrijas, Nīderlandes un Vācijas arhīvos, meklēdams ziņas par Livoniju. Tā kā viņa pētītās tēmas jaunajā Latvijā nebija politiski aktuālas, Juškēvičam lielā mērā nācās pārprofilēties uz populārzinātnisko stilu, lai gūtu iespēju publicēties kaut vai ikdienas presē. 2. pasaules kara beigās, lai izvairītos no PSRS varas, emigrējis uz ASV, Linkolnu (Nebraska). Neprecējies. |
Miris 1961. gadā. Kas noticis ar viņa privāto arhīvu, nav zināms. | Miris 1961. gadā. Kas noticis ar viņa privāto arhīvu, nav zināms. | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 12. februāris, plkst. 08.57
Jans (Jānis) Juškēvičs (1886-1961) – vēsturnieks, arhivārs.
Dzimis 1886. gada 14. jūlijā Rīgā, poļu izcelsmes vācbaltiešu amatnieka ģimenē. Dzimtā valoda – vācu. Luterānis (menonīts). Mācījies Rīgas pilsētas reālskolā (vācu mācību valoda). Kā savvaļnieks iestājies Krievijas impērijas armijā, piedalījies karā ar Japānu, ievainots.
Atgriezies no kara, pievērsās publicistikai un vēsturei. Pirmā publikācija 1910. gadā "Kaujas tēlojums no japāņu kara", 1911. gadā pirmā zinātniskā publikācija, pētījums par prūšu melno huzāru iznīcināšanu Olaines Tīreļos 1812. gadā. Absolvējis Rīgas vācu Herdera institūta filoloģijas nodaļu. Iemācījies latviešu valodu un sācis rakstīt tajā. 1920.-30. gados bijis Rīgas pilsētas arhivārs. Kopš 1929. gada – Pieminekļu valdes darbinieks. Savos pētījumos īpaši pievērsies Kurzemes un Zemgales hercogistes posmam Latvijas vēsturē, kā arī Rīgas pilsētai XV-XVI gs. Daudz strādājis Zviedrijas, Nīderlandes un Vācijas arhīvos, meklēdams ziņas par Livoniju. Tā kā viņa pētītās tēmas jaunajā Latvijā nebija politiski aktuālas, Juškēvičam lielā mērā nācās pārprofilēties uz populārzinātnisko stilu, lai gūtu iespēju publicēties kaut vai ikdienas presē. 2. pasaules kara beigās, lai izvairītos no PSRS varas, emigrējis uz ASV, Linkolnu (Nebraska). Neprecējies.
Miris 1961. gadā. Kas noticis ar viņa privāto arhīvu, nav zināms.
Bibliogrāfija:
- Juškēvičs J. Vecā Rīga. / sērija "Jaunais Zinātnieks" – Valters un Rapa: Rīga, 1936. (Zvaigzne: Rīga, 1994., ISBN 5405011851)
- Juškēvičs J. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. - Valstpapīru spiestuve: Rīga, 1931. (Zvaigzne: Rīga, 1993.)
- Juškēvičs J. Kauja pie Saules 22. septembrī 1236. gadā. // Aizsargs. -1926. 5., - 140.-143.lpp.
- Juškēvičs J. Daugavgrīva no 13. līdz 20. gadsimtam. // Krasta artilērijas pulks. Daugavgrīva. -Krasta artilērijas pulks: Rīga, 1938. 53.-168. lpp.
- Juškēvičs J. Nocietinājumu sistēmas pie seniem kuršiem, zemgaļiem un sēļiem // Aizsargs. - 1927. - Nr. 7, 8/9.
- Juškēvičs J. Vikingu laikmets Baltijas jūrā. // Latvijas Kareivis. - 1926. - Nr. 282, 286.
- Juškēvičs, J. Kuldīgas vēstures hronika. // Aizsargs - Nr.5/6, 1933, - 246. lpp.
- Juškēvičs J. Zobens pār Rīgu : vēsturisks romāns. - Vaidava: Linkolna, 1966.
u.c.
