Atšķirības starp "Kārtu pārstāvniecības monarhija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kārtu pārstāvniecības monarhija''', '''kārtu pārstāvniecība''' (an. ''Estates General'', fr. ''les états généraux du royaume ou États-Généraux'', vc. ''Generalstände'', kr. ''cословно-представительная монархия, сословное представительство'') - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā [[Valsts|valstu]] vēlajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], pārejas periodā no [[Senjorālā monarhija|senjorālās monarhijas]] un [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], kad valsts pārvaldē ar padomdevēja ([[Monarhs|monarham]]) tiesībām vai likumdevēja funkcijām darbojās visu sabiedrības brīvo sociālo [[Kārta|kārtu]] pārstāvju delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības, plašākos jautājumos aizstājot ''[[Karaļa kūrija|monarhu padomes]]'' (kurās monarhs padomniekus uzaicināja pats). Paralēli pastāvēja provinču kārtu pārstāvju sapulces: Francijas karalistē - provinču štati, Žečpospoļitā - [[Seimiks|seimiki]], vācu zemēs - [[Landtāgs|landtāgi]], kurās lēma vietējās provinces jautājumus. Kārtu pārstāvniecības sistēma dažādās Centrālās un Austrumeiropas zemēs veidojās un funkcionēja stipri atšķirīgi. Tāpēc lietot trafareto salīdzināšanas paņēmienu, Eiropas mērogā uzskaitot tikai augstākos valsts pārstāvniecības institūtus ([[Parlaments]], [[Ģenerālštati]], [[Seims]], [[Bajāru dome]], [[Zemes sapulce]], [[Reihstāgs]]) nozīmē to stipri vienkāršot. XVIII gs., izveidojoties [[Absolūtisms|absolūtismam]], kārtu pārstāvniecība izzuda pati no sevis.
+
'''Kārtu pārstāvniecības monarhija''', '''kārtu pārstāvniecība''' (an. ''Estates General'', fr. ''les états généraux du royaume ou États-Généraux'', vc. ''Generalstände'', kr. ''cословно-представительная монархия, сословное представительство'') - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas [[Valsts|valstu]] vēlajos [[Viduslaiki|viduslaikos]], pārejas periodā no [[Senjorālā monarhija|senjorālās monarhijas]] uz [[Absolūtā monarhija|absolūto monarhiju]], kad valsts pārvaldē ar likumdevēja funkcijām, ierobežojot monarha vienpersonisko varu, darbojās [[Kārtu pārstāvniecība]]s delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot ''[[Karaļa kūrija|monarhu padomes]]'' (kurās monarhs padomniekus uzaicināja pats).  
 +
 
 +
Paralēli pastāvēja provinču kārtu pārstāvju sapulces: Francijas karalistē - provinču štati, Žečpospoļitā - [[Seimiks|seimiki]], vācu zemēs - [[Landtāgs|landtāgi]], kurās lēma vietējās provinces jautājumus. Kārtu pārstāvniecības sistēma dažādās Centrālās un Austrumeiropas zemēs veidojās un funkcionēja stipri atšķirīgi. Tāpēc lietot trafareto salīdzināšanas paņēmienu, Eiropas mērogā uzskaitot tikai augstākos valsts pārstāvniecības institūtus ([[Parlaments]], [[Ģenerālštati]], [[Seims]], [[Bajāru dome]], [[Zemes sapulce]], [[Reihstāgs]]) nozīmē to stipri vienkāršot. XVIII gs., izveidojoties [[Absolūtisms|absolūtismam]], kārtu pārstāvniecība izzuda pati no sevis.
  
 
Skat. arī [[kārtu pašvaldība]]
 
Skat. arī [[kārtu pašvaldība]]

Versija, kas saglabāta 2019. gada 20. maijs, plkst. 14.58

Kārtu pārstāvniecības monarhija, kārtu pārstāvniecība (an. Estates General, fr. les états généraux du royaume ou États-Généraux, vc. Generalstände, kr. cословно-представительная монархия, сословное представительство) - sabiedrības pārvaldes sistēma lielākajā daļā Eiropas valstu vēlajos viduslaikos, pārejas periodā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju, kad valsts pārvaldē ar likumdevēja funkcijām, ierobežojot monarha vienpersonisko varu, darbojās Kārtu pārstāvniecības delegātu kopsapulce, kas sanāca regulāri vai pēc vajadzības; svarīgākajos jautājumos aizstājot monarhu padomes (kurās monarhs padomniekus uzaicināja pats).

Paralēli pastāvēja provinču kārtu pārstāvju sapulces: Francijas karalistē - provinču štati, Žečpospoļitā - seimiki, vācu zemēs - landtāgi, kurās lēma vietējās provinces jautājumus. Kārtu pārstāvniecības sistēma dažādās Centrālās un Austrumeiropas zemēs veidojās un funkcionēja stipri atšķirīgi. Tāpēc lietot trafareto salīdzināšanas paņēmienu, Eiropas mērogā uzskaitot tikai augstākos valsts pārstāvniecības institūtus (Parlaments, Ģenerālštati, Seims, Bajāru dome, Zemes sapulce, Reihstāgs) nozīmē to stipri vienkāršot. XVIII gs., izveidojoties absolūtismam, kārtu pārstāvniecība izzuda pati no sevis.

Skat. arī kārtu pašvaldība

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 34. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu