Atšķirības starp "Kēleri" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Koehler_Wappen.png|thumb|200px|fon Kēleri]] | [[Attēls:Koehler_Wappen.png|thumb|200px|fon Kēleri]] | ||
[[Attēls:Koehler_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni Kēleri]] | [[Attēls:Koehler_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni Kēleri]] | ||
| − | fon '''Kēleri''' (vc. ''von Köhler, Koehler'', kr. ''фон Келер'') - zviedru izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. 1752. gadā [[Barons|baroni]] Kēleri no Nīnsas (''Köhler a. d. H. Niens'') ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas kapteinis Hanss Kēlers (''Hans Köhler''), kurš 1569. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību. 1719. gadā dzimta saņēma Zviedrijas [[Barons|brīvkungu]] titulu. Ar Latvijas vēsturi saistīts Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa pulkvedis Klāss Kēlers (''Claës Köhler'') | + | fon '''Kēleri''' (vc. ''von Köhler, Koehler'', kr. ''фон Келер'') - zviedru izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņā]]. 1752. gadā [[Barons|baroni]] Kēleri no Nīnsas (''Köhler a. d. H. Niens'') ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas kapteinis Hanss Kēlers (''Hans Köhler''), kurš 1569. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību. 1719. gadā dzimta saņēma Zviedrijas [[Barons|brīvkungu]] titulu. Ar Latvijas vēsturi saistīts Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa pulkvedis, Rīgas komandants Klāss Kēlers (''Claës Köhler''); Latvijas armijas [[pulkvedis-leitnants]] [[Kēlers Arturs fon|Arturs Kēlers]]. |
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2017. gada 11. maijs, plkst. 10.17
fon Kēleri (vc. von Köhler, Koehler, kr. фон Келер) - zviedru izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Zviedrijas karalistē un Krievijas impērijas Igaunijas guberņā. 1752. gadā baroni Kēleri no Nīnsas (Köhler a. d. H. Niens) ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas kapteinis Hanss Kēlers (Hans Köhler), kurš 1569. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību. 1719. gadā dzimta saņēma Zviedrijas brīvkungu titulu. Ar Latvijas vēsturi saistīts Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa pulkvedis, Rīgas komandants Klāss Kēlers (Claës Köhler); Latvijas armijas pulkvedis-leitnants Arturs Kēlers.
