Atšķirības starp "Kēnigsfelsi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Koenigsfels_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Koenigsfels_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Kēnigsfelsi''' (vc. ''von Königsfels, Koenigsfels'', kr. ''фон Кенигсфельс'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā. 1653. gadā dzimta kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. | + | fon '''Kēnigsfelsi''' (vc. ''von Königsfels, Koenigsfels'', kr. ''фон Кенигсфельс'') - franču izcelsmes (''Kemptenisse'') [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā. [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā (1616–1648) Tobiass Kēnigsfelss (''Tobias Königsfels'') ieradās Rīgā un stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā dzimta kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. 1690. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, bet 1788. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. Francijas karalim Luijam XVIII (''Louis XVIII'') atradoties trimdā Kurzemē, tas bieži viesojies pie Kēnigsfelsiem, bet, atgriežoties tronī, 1819. gadā dāvāja Andreasam fon Kēnigsfelsam (''Andreas von Königsfels'') [[Grāfs|grāfa]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams matemātiķis, astrunoms un ģeogrāfs Tobias fon Kēnigsfelss (kr. ''Тобиас фон Кенигсфельс''; 1715-?). |
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Blankenfeldes u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Blankenfeldes u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 2. februāris, plkst. 10.41
fon Kēnigsfelsi (vc. von Königsfels, Koenigsfels, kr. фон Кенигсфельс) - franču izcelsmes (Kemptenisse) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. Trīsdesmitgadu kara laikā (1616–1648) Tobiass Kēnigsfelss (Tobias Königsfels) ieradās Rīgā un stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā dzimta kļuva par Zviedrijas karalistes dižciltīgajiem. 1690. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, bet 1788. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. Francijas karalim Luijam XVIII (Louis XVIII) atradoties trimdā Kurzemē, tas bieži viesojies pie Kēnigsfelsiem, bet, atgriežoties tronī, 1819. gadā dāvāja Andreasam fon Kēnigsfelsam (Andreas von Königsfels) grāfa titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams matemātiķis, astrunoms un ģeogrāfs Tobias fon Kēnigsfelss (kr. Тобиас фон Кенигсфельс; 1715-?).
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Blankenfeldes u.c. muižas.
Skat. arī: Akurti-Kēnigsfelsi (Accurti von Königsfels)
