Atšķirības starp "Kēnigzeki" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Koenigseck_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Koenigseck_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Kēnigzeki''' (vc. ''von Königseck'', kr. ''фон Кенигсек'') - vācu izcelsmes (Švābija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Prūsijā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Zviedrijas karalistē. Austrumprūsijas-Kurzemes līnija aizsākās 1405. gadā, kad Eberhards fon Kēnigzeks (''Eberhard VI. von Königsegg'') saņēma lēni, kļūstot par [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1694. gadā Fabians fon Kēnigzeks (''Wilhelm Fabian von Königsegg'') ieguva Prūsijas [[Barons|brīvkungu]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: hetmaņa Mazepas armijas artilērijas ģenerālis Frīdrihs fon Kēnigzeks (''Friedrich von Königseck'', kr. ''Фридрих фон Кенигсек'', ?-1708); Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā ārkārtas sūtnis Krievijas impērijā, pulkvedis ģenerāladjutants Fridrihs fon Kēnigzeks (''Friedrich Ernst von Königseck'', ?-1703). | + | fon '''Kēnigzeki''' (vc. ''von Königseck'', kr. ''фон Кенигсек'') - vācu izcelsmes (Švābija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Prūsijā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Zviedrijas karalistē. Austrumprūsijas-Kurzemes līnija aizsākās 1405. gadā, kad Eberhards fon Kēnigzeks (''Eberhard VI. von Königsegg'') saņēma lēni, kļūstot par [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1694. gadā Fabians fon Kēnigzeks (''Wilhelm Fabian von Königsegg'') ieguva Prūsijas [[Barons|brīvkungu]] titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Sv. Romas impērijas feldmaršals Jozefs fon Kēnigzeks (''Joseph Lothar von Königsegg-Rothenfels'', 1673–1751); feldmaršals Kristians fon Kēnigzeks (''Christian Moritz von Königsegg-Rothenfels'', 1705-1778); Austrijas Nīderlandes [[stadhaulders]] (1743-1744) Karls fon Kēnigzeks (''Karl Ferdinand von Königsegg-Erps'', 1696-1759); hetmaņa Mazepas armijas artilērijas ģenerālis Frīdrihs fon Kēnigzeks (''Friedrich von Königseck'', kr. ''Фридрих фон Кенигсек'', ?-1708); Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā ārkārtas sūtnis Krievijas impērijā, pulkvedis ģenerāladjutants Fridrihs fon Kēnigzeks (''Friedrich Ernst von Königseck'', ?-1703); Vīnes galma [[obershofmeistars]] Alfrēds fon Kēnigzeks (''Alfred von Königsegg-Aulendorf'', 1817–1898). |
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 29. janvāris, plkst. 11.03
fon Kēnigzeki (vc. von Königseck, kr. фон Кенигсек) - vācu izcelsmes (Švābija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Prūsijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Zviedrijas karalistē. Austrumprūsijas-Kurzemes līnija aizsākās 1405. gadā, kad Eberhards fon Kēnigzeks (Eberhard VI. von Königsegg) saņēma lēni, kļūstot par Vācu ordeņa vasali. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1694. gadā Fabians fon Kēnigzeks (Wilhelm Fabian von Königsegg) ieguva Prūsijas brīvkungu titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Sv. Romas impērijas feldmaršals Jozefs fon Kēnigzeks (Joseph Lothar von Königsegg-Rothenfels, 1673–1751); feldmaršals Kristians fon Kēnigzeks (Christian Moritz von Königsegg-Rothenfels, 1705-1778); Austrijas Nīderlandes stadhaulders (1743-1744) Karls fon Kēnigzeks (Karl Ferdinand von Königsegg-Erps, 1696-1759); hetmaņa Mazepas armijas artilērijas ģenerālis Frīdrihs fon Kēnigzeks (Friedrich von Königseck, kr. Фридрих фон Кенигсек, ?-1708); Saksijas kūrfirsta Augusta II Stiprā ārkārtas sūtnis Krievijas impērijā, pulkvedis ģenerāladjutants Fridrihs fon Kēnigzeks (Friedrich Ernst von Königseck, ?-1703); Vīnes galma obershofmeistars Alfrēds fon Kēnigzeks (Alfred von Königsegg-Aulendorf, 1817–1898).
