Atšķirības starp "Kņazs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kņazs''' (sensl. ''Kъnedzь'' - radniecīgs senģ. ''Kuningaz'', got. ''Kuniggs''; kr. ''Князь'', slov. ''Kniež'', bulg. ''Knez'', vāc. ''Knjas'', angl. ''Knyaz'', pol. ''Kniaź'', fr. ''Cnéz'') - sākotnēji seno [[slāvi|slāvu]] ciltīs vēlēts [[karadraudze]]s vadītājs, agro viduslaiku laikā [[cilts]] vadonis, kņazistes [[Monarhs|valdnieks]]. Sieviešu dzimtē – '''kņaziene''' (kr. ''Княгиня''). Dēls – '''kņazičs''' (kr. ''Княжич''), meita – '''kņazna''' (kr. ''Княжна''). Suverens ''kņazs'' pēc ranga bija līdzvērtīgs [[Hercogs|hercogam]], [[Firsts|firstam]] vai [[Princis|princim]], bet kņazi [[Vasalis|vasaļi]] statusā pielīdzināmi [[Grāfs|grāfiemm]]. ''Kņazs'', kurš ir citu ''kņazu'' [[sizerens]], bija '''Lielkņazs''' (kr. ''Великий князь'') - suverēns monarhs Austrumeiropā (piem. [[Maskavas lielkņaziste]], [[Lietuvas lielkņaziste]]), pēc ranga līdzvērtīgs [[Lielhercogs|lielhercogam]] vai pat [[Karalis|karalim]]. Lietuvas lielkņazistē tituls ''Didysis kunigaikštis'' (ko literatūrā pieņemts tulkot kā "lielkņazs") parādās XIII gs., kad to pieņem Mindaugs (~1200-1263). Vēlāk, apvienojoties Lietuvas lielkņazistei un [[Polijas karaliste]]i jaunā kopvalstī [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], „Lietuvas lielkņazs“ bija viens no Žečpospoļitas karaļa tituliem. Krievijas teriotorijā sākotnēji šis tituls kopš X gs. bija tikai [[Kijevas lielkņaziste|Kijevas]] lielkņazam. Pēc XII gs. jau vairāki suverēni kņazi kronējās kā lielkņazi (Maskavas, Vladimiras, Čerņigovas, Rjazaņas u.c.), no XIII gs. lielkņaza titulu krievu kņazistēs piešķīra [[Zelta orda]]s [[hans]] kā šo zemju [[sizerens]] un [[senjors]]. Kopš XIV gs. Maskavas lielkņazu tituls. Tituls saglabājās arī pēc tam, kad XVI gs. Maskavas lielkņazi kļuva par [[Krievijas cariste|Krievijas]] [[Cars|cariem]]. Pēc XVIII gs. tituls „lielkņazs“ [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pienācās [[Imperators|imperatora]] dēliem, brāļiem un mazdēliem (pa vīriešu līniju).
+
'''Kņazs''' (sensl. ''Kъnedzь'' - kr. ''Князь'', slov. ''Kniež'', bulg. ''Knez'', vāc. ''Knjas'', angl. ''Knyaz'', pol. ''Kniaź'', fr. ''Cnéz''; radniecīgs senģ. ''Kuningaz'', got. ''Kuniggs'') - sākotnēji seno [[slāvi|slāvu]] ciltīs vēlēts [[karadraudze]]s vadītājs, agro viduslaiku laikā [[cilts]] vadonis, kņazistes [[Monarhs|valdnieks]]. Sieviešu dzimtē – '''kņaziene''' (kr. ''Княгиня''). Dēls – '''kņazičs''' (kr. ''Княжич''), meita – '''kņazna''' (kr. ''Княжна''). Suverens ''kņazs'' pēc ranga bija līdzvērtīgs [[Hercogs|hercogam]], [[Firsts|firstam]] vai [[Princis|princim]], bet kņazi [[Vasalis|vasaļi]] statusā pielīdzināmi [[Grāfs|grāfiemm]]. ''Kņazs'', kurš ir citu ''kņazu'' [[sizerens]], bija '''Lielkņazs''' (kr. ''Великий князь'') - suverēns monarhs Austrumeiropā (piem. [[Maskavas lielkņaziste]], [[Lietuvas lielkņaziste]]), pēc ranga līdzvērtīgs [[Lielhercogs|lielhercogam]] vai pat [[Karalis|karalim]]. Lietuvas lielkņazistē tituls ''Didysis kunigaikštis'' (ko literatūrā pieņemts tulkot kā "lielkņazs") parādās XIII gs., kad to pieņem Mindaugs (~1200-1263). Vēlāk, apvienojoties Lietuvas lielkņazistei un [[Polijas karaliste]]i jaunā kopvalstī [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], „Lietuvas lielkņazs“ bija viens no Žečpospoļitas karaļa tituliem. Krievijas teriotorijā sākotnēji šis tituls kopš X gs. bija tikai [[Kijevas lielkņaziste|Kijevas]] lielkņazam. Pēc XII gs. jau vairāki suverēni kņazi kronējās kā lielkņazi (Maskavas, Vladimiras, Čerņigovas, Rjazaņas u.c.), no XIII gs. lielkņaza titulu krievu kņazistēs piešķīra [[Zelta orda]]s [[hans]] kā šo zemju [[sizerens]] un [[senjors]]. Kopš XIV gs. Maskavas lielkņazu tituls. Tituls saglabājās arī pēc tam, kad XVI gs. Maskavas lielkņazi kļuva par [[Krievijas cariste|Krievijas]] [[Cars|cariem]]. Pēc XVIII gs. tituls „lielkņazs“ [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] pienācās [[Imperators|imperatora]] dēliem, brāļiem un mazdēliem (pa vīriešu līniju).
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. janvāris, plkst. 12.05

Kņazs (sensl. Kъnedzь - kr. Князь, slov. Kniež, bulg. Knez, vāc. Knjas, angl. Knyaz, pol. Kniaź, fr. Cnéz; radniecīgs senģ. Kuningaz, got. Kuniggs) - sākotnēji seno slāvu ciltīs vēlēts karadraudzes vadītājs, agro viduslaiku laikā cilts vadonis, kņazistes valdnieks. Sieviešu dzimtē – kņaziene (kr. Княгиня). Dēls – kņazičs (kr. Княжич), meita – kņazna (kr. Княжна). Suverens kņazs pēc ranga bija līdzvērtīgs hercogam, firstam vai princim, bet kņazi vasaļi statusā pielīdzināmi grāfiemm. Kņazs, kurš ir citu kņazu sizerens, bija Lielkņazs (kr. Великий князь) - suverēns monarhs Austrumeiropā (piem. Maskavas lielkņaziste, Lietuvas lielkņaziste), pēc ranga līdzvērtīgs lielhercogam vai pat karalim. Lietuvas lielkņazistē tituls Didysis kunigaikštis (ko literatūrā pieņemts tulkot kā "lielkņazs") parādās XIII gs., kad to pieņem Mindaugs (~1200-1263). Vēlāk, apvienojoties Lietuvas lielkņazistei un Polijas karalistei jaunā kopvalstī Žečpospoļitā, „Lietuvas lielkņazs“ bija viens no Žečpospoļitas karaļa tituliem. Krievijas teriotorijā sākotnēji šis tituls kopš X gs. bija tikai Kijevas lielkņazam. Pēc XII gs. jau vairāki suverēni kņazi kronējās kā lielkņazi (Maskavas, Vladimiras, Čerņigovas, Rjazaņas u.c.), no XIII gs. lielkņaza titulu krievu kņazistēs piešķīra Zelta ordas hans kā šo zemju sizerens un senjors. Kopš XIV gs. Maskavas lielkņazu tituls. Tituls saglabājās arī pēc tam, kad XVI gs. Maskavas lielkņazi kļuva par Krievijas cariem. Pēc XVIII gs. tituls „lielkņazs“ Krievijas impērijā pienācās imperatora dēliem, brāļiem un mazdēliem (pa vīriešu līniju).

Resursi internetā par šo tēmu