Atšķirības starp "Kalnbērziņš Jānis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
(6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Jānis Kalnbērziņš''' (1893.-1986.) - [[Latvijas PSR]] un [[LKP]] darbinieks. Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par [[Lielinieki|lielinieku]] partijas biedru. 1919. gadā dienējis [[LSPR]] armijā, pēc tam kā [[Latviešu sarkanie strēlnieki|8. latviešu strēlnieku pulka]] strēlnieks piedalās [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karā Krievijā]]. 1925.-1928. gados dzīvo Latvijā, piedaloties LKP pagrīdes darbā (šajā laikā [[PSRS]] tiek arestēta viņa sieva, bet bērni tiek ievietoti bērnunamos). 1929. gadā absolvē Maskavā ''Rietumtautu Komunistisko universitāti''. 1933. gads absolvē ''Sarkanās Profesūras institūtu''. No 1935. gada [[Komunistiskā Internacionāle|Komunistiskās Internacionāles]] ''latsekcijas'' biedrs. 1939. gadā atgriežas Latvijā, kur viņu arestē politiskā policija  un tiesa piespriež cietumsodu par pretvalstisku darbību. 1940.gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] Kalnbērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma un ievēlēts t.s. ''Tautas saeimā'', kur balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļuva par [[LKP CK]] Pirmo sekretāru. 1941.-1945. gados dienēja [[Sarkanā armija|PSRS armijā]] kā Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis. 1959. gadā tika pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā devās pensijā.
+
'''Jānis Kalnbērziņš''' (1893.-1986.) - [[Latvijas PSR]] un [[LKP]] darbinieks. Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par [[Lielinieki|lielinieku]] partijas biedru. 1919. gadā dienējis [[LSPR]] armijā, pēc tam kā [[Latviešu sarkanie strēlnieki|8. latviešu strēlnieku pulka]] strēlnieks piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karā Krievijā]]. 1925.-1928. gados dzīvoja Latvijā, piedaloties LKP pagrīdes darbā (šajā laikā [[PSRS]] tika arestēta viņa sieva, bet bērni ievietoti bērnunamos). 1929. gadā absolvēja Maskavā ''Rietumtautu Komunistisko universitāti''. 1933. gads absolvēja ''Sarkanās Profesūras institūtu''. No 1935. gada [[Komunistiskā Internacionāle|Komunistiskās Internacionāles]] ''latsekcijas'' biedrs. 1939. gadā atgriezās Latvijā, kur viņu arestēja politiskā policija  un tiesa piesprieda cietumsodu par pretvalstisku darbību. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] Kalnbērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma un ievēlēts t.s. ''Tautas saeimā'', kur balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļuva par [[LKP CK]] Pirmo sekretāru. 1941.-1945. gados dienēja [[Sarkanā armija|PSRS armijā]] kā Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis. 1959. gadā tika pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā devās pensijā.
  
 
{{Ksākums}}
 
{{Ksākums}}
{{amati|pirms = [[Ozoliņš Kārlis|K. Ozoliņš]]|virsraksts = [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs]]|periods = 27.11.1959.-05.05.1979.|pēc = [[Rubenis Vitālijs|V. Rubenis]]}}
+
{{amati|pirms = [[Ozoliņš Kārlis|K. Ozoliņš]]|virsraksts = [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs]]|periods = 27.11.1959.-05.05.1970.|pēc = [[Rubenis Vitālijs|V. Rubenis]]}}
{{Kbeigas}}
+
{{amati|pirms = |virsraksts = [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP CK Pirmais sekretārs]]|periods = 21.12.1940.-11.1959.|pēc = [[Pelše Arvīds|A.Pelše]]}}
{{Ksākums}}
 
{{amati|pirms = [[Ozoliņš Kārlis|K. Ozoliņš]]|virsraksts = [[Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika|LKP CK Pirmais sekretārs]]|periods = 21.12.1940.-11.1959.|pēc = [[Pelše Arvīds|A.Pelše]]}}
 
 
{{Kbeigas}}
 
{{Kbeigas}}
  
[[Kategorija:Personas]]
+
[[Kategorija:K]]

Pašreizējā versija, 2009. gada 2. marts, plkst. 21.28

Jānis Kalnbērziņš (1893.-1986.) - Latvijas PSR un LKP darbinieks. Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par lielinieku partijas biedru. 1919. gadā dienējis LSPR armijā, pēc tam kā 8. latviešu strēlnieku pulka strēlnieks piedalījās pilsoņu karā Krievijā. 1925.-1928. gados dzīvoja Latvijā, piedaloties LKP pagrīdes darbā (šajā laikā PSRS tika arestēta viņa sieva, bet bērni ievietoti bērnunamos). 1929. gadā absolvēja Maskavā Rietumtautu Komunistisko universitāti. 1933. gads absolvēja Sarkanās Profesūras institūtu. No 1935. gada Komunistiskās Internacionāles latsekcijas biedrs. 1939. gadā atgriezās Latvijā, kur viņu arestēja politiskā policija un tiesa piesprieda cietumsodu par pretvalstisku darbību. 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas Kalnbērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma un ievēlēts t.s. Tautas saeimā, kur balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļuva par LKP CK Pirmo sekretāru. 1941.-1945. gados dienēja PSRS armijā kā Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis. 1959. gadā tika pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā devās pensijā.


Priekštecis:
K. Ozoliņš
LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs
27.11.1959.-05.05.1970.
Pēctecis:
V. Rubenis
Priekštecis:
LKP CK Pirmais sekretārs
21.12.1940.-11.1959.
Pēctecis:
A.Pelše