Kalnbērziņš Jānis

Jānis Kalnbērziņš (1893.-1986.) - Latvijas PSR un LKP darbinieks. Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par lielinieku partijas biedru. 1919. gadā dienējis LSPR armijā, pēc tam kā 8. latviešu strēlnieku pulka strēlnieks piedalās pilsoņu karā Krievijā. 1925.-1928. gados dzīvo Latvijā, piedaloties LKP pagrīdes darbā (šajā laikā PSRS tiek arestēta viņa sieva, bet bērni tiek ievietoti bērnunamos). 1929. gadā absolvē Maskavā Rietumtautu Komunistisko universitāti. 1933. gads absolvē Sarkanās Profesūras institūtu. No 1935. gada Komunistiskās Internacionāles latsekcijas biedrs. 1939. gadā atgriežas Latvijā, kur viņu arestē politiskā policija un tiesa piespriež cietumsodu par pretvalstisku darbību. 1940.gadā pēc Latvijas okupācijas Kalnbērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma un ievēlēts t.s. Tautas saeimā, kur balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļuva par LKP CK Pirmo sekretāru. 1941.-1945. gados dienēja PSRS armijā kā Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis. 1959. gadā tika pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā devās pensijā.

Priekštecis: K. Ozoliņš

LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs 27.11.1959.-05.05.1979.

Pēctecis: V. Rubenis

Priekštecis: K. Ozoliņš

LKP CK Pirmais sekretārs 21.12.1940.-11.1959.

Pēctecis: A.Pelše